http://latviansociety.com/resources/Pictures/%20Biedribas%20Logo%20B.png?download

FILADELFIJAS BRĪVO LATVJU BIEDRĪBA
PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS

Ziņas (News)

This page contains news and information relating to the members of the Philadelphia Society of Free Letts.
  • 15 Jul 2012 9:58 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

          Tas, kam negaršo saldie, lai paliek mājās.  Bet mums, visiem pārējiem, "Cepsim latviski!" tiek piedāvāta vienreizēja iespēja iemācīties to, kas aizgādās mūs atpakaļ bērnības atmiņās, kad vecāmāte piedāvāja no svaigām un veselīgām izejvielām pašas gatavotus saldos ēdienus iz senatnīgās latviešu virtuves.  Filadelfijas gatavošanas mākslas galvenā meistare Inta Grunde mums mācīs, Brīvo latvju biedrības lejas virtuvē un ēdamzālē, kā pašiem taisīt tādu klasiku, kā debess mannā, bubertu, ķīsēli, un īpašos, vietējās filadelfietes nelaiķes Buteles kundzes, slavenos olbaltuma cepumus.  Inta mācīs, bet katram pašam būs jāstrādā, jo tikai darot un sasmērējot paša rokas ir iespējams apgūt visas vajadzīgās prasmes.  Pacienāsimies ar vieglām pusdienām, un tad tūlīt uz vietas būs iespēja baudīt paša gatavoto. 

         Bet vai cilvēks dzīvo no vēdera vien?  Taču nē, un tādēļ cita filadelfiete, dziedāšanas meistare Laila Medne, ievadīs mūs garīgajā barībā, atskaņojot un novadot kopīgu dziedāšanu, kur starp labi pazīstamām tautas dziesmām Laila kā odziņas iespraudīs retas un interesantas dziesmas.  Bauda vēderam un sirdij! 

         Kulinārijas apguvēju zināšanai, izejvielas tiks sagādātas uz vietas, un priekšauts arī gaidīs katru.  Mēs lūgsim nelielu samaksu atbilstoši patērētajām izejvielām, bet pretī tiks dots tik daudz vairāk:  sapņu un atmiņu saldie, kopīga pastrādāšana un padziedāšana, un bez tam, visas receptes, izrakstītas un gatavas mājās nešanai, kur tās varēs gatavot atkal un atkal.  Uz redzēšanos "Cepsim latviski!", sestdien, 21. jūlijā, plkst. 11:00!

         Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī:  www.latviansociety.com.  Īpašs paldies Vidvudam Mednim par 120. jubilejas gada blogu:  www.fblb120.blogspot.com.  Īpašs paldies arī visa Filadelfijas 120. jubilejas gada sarīkojumu izsludinātājiem, interneta portālam LatvianUSA.com un tā vadītājai Ilonai Vilciņai, laikrakstiem Laiks, Latvija Amerikā un Latvietis, ziņu izplatītājām Ritai Vilciņai un Jolantai Mockus, un cītīgajiem e-pastu izsūtītājiem Ģirtam Zeidenbergam un Larim Krēsliņam.  Paldies!

                                                              Sandra Milevska

  • 19 Jun 2012 12:32 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Liela karstuma gadījumā atliek tikai viens glābiņš - tumšas, vēsas telpas, un alus glāzīte rokā. Šādu veldzi Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā var apvienot pat ar kultūras apguvi, jo savas 120. jubilejas ietvaros Biedrība apkaros karstos mēnešus ar trīs vēsām programmām, t.i. Latvijas vislabāko spēlfilmu seances. Atnāciet sestdienas dienā --30. jūnijā, 28. jūlijā, un 11. augustā -- lai katru reizi baudītu piecas filmas no vietas, īstā maratonā.

    Katru reizi iesāksim ar visvecāko klasiku, t.i. filmām no Latvijas kinematografijas pirmsākumiem: Lāčplēsi (1930. g. ), Zvejnieka dēlu (1939. g., kuru papildinās galvenās varones, aktrises Ņinas Melbārdes meitas Andras Zvārgules komentāri), un Dzimtene sauc: kāzas Alsungā (1935. g.). Pēc tam katrā maratonā noskatīsimies padomju laika dzelzs inventāra paraugus, smeltus no latviešu literatūras klasikas (piemēram Purva bridējs, Mērnieku laiki); no folkloras vai novadiem (Pūt vējiņi, Puika, Cilvēka bērns); no agrīniem protesta darbiem (Elpojiet dziļi); un visbeidzot tādas filmas, kas aiz milzīgas popularitātes tautā jau sen ir folklorizējušās (piem. Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Ceplis). Bet kā pēdējo katru reizi izrādīsim kādu no visjaunākajām Latvijā iznākušajām filmām. Izturīgos skatītājus, kas cauras dienas nosēdēs BLB lielajā kino belzienā uzturēs pie dzīvības šīs zemes tradicionālie kino ēdieni, sākot protams ar popkornu bet ieskaitot arī hotdogus, Filadelfijas mīkstos pretzeļus, un visu vajadzīgo, lai dotu spēku izturēt līdz maratona beigām. Gaidām jūs kinoteātrī!

    Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī: www.latviansociety.com. Sīkāka informācija par katru no trim maratonu programmām, t.sk. katras filmas iesākšanas laiks, atgādinājuma e-pastos un pie Sandras Milevskas, sandramilevski@hotmail.com. Viesi tālbraucēji ir aicināti sazināties ar Marku Liepu (liepama1@gmail.com) ar jautājumiem par viesnīcām un transportu. Paldies FBLB 120. jubilejas galvenajam mecenātam Latviešu fondam!

                                                                            Sandra Milevska

  • 21 May 2012 12:44 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

               Tiem, kas ir sportiski (vai tikai savās iedomās sportiski), un tiem, kas ir jauni (vai tikai vairs sirdīs jauni) pavērsies lieliskas iespējas pašiem piedalīties vai just līdzi Filadelfijas Brīvo latvju biedrības novusa turnīrā, kur uzvarētājam tiks pasniegts kaislīgajam novusa spēlētājam Andrejam Pildegovičam par godu nosauktais Vēstnieka kauss. 


    BLB gaida visu vecumu spēlētājus ar pilnu programmu, kas interesēs arī malā stāvētājus.  Iesākums sestdienā 2012. gada 9. jūnijā plkst. 13:00 ar dokumentālu filmu no Latvijas par tagad jau pasaulslaveniem lidotājiem uz gaisa straumēm Aerodium, kas iekaroja sporta mīlētāju pasauli ar savu lielo iznācienu 2006. gadā Torino ziemas olimpiādes noslēguma ceremonijā.  Filmā redzēs Aerodiuma sagatavoto Latvijas paviljonu Šanhajas Expo 2010 kā arī post-padomju telpai raksturīgas aizķeršanās Ķīnā, kā arī Latvijā.  BLB bijušā priekšsēža Marka Liepas fotografijas no Šanhajas Expo un Latvijas paviljona arī tiks izstādītas.


    Neliels treniņa laiks ir paredzēts 14:30, pirms paša turnīra sākuma un kausa pasniegšanas no 15:00-17:00.  Pa to laiku arī būs iespēja lielajā zālē apskatīt Ziemeļamerikas latviešu t-kreklu izstādi, kā arī Lara Krēsliņa sagatavoto mini-izstādi ar rīdzinieka Jāņa Daugavieša fotografijām no Latvijas pagrīdes mūziķiem.  Noslēgs sarīkojumu ar vakariņām, kam sekos vasaras balle, kurā spēlēs populārā dejas mūzikas grupa Pēdējais vilciens, dziedot grupas solistei Lailai Mednei.  


                Ieejas maksa ir paredzēta sākot no 18:00 un iekļauj turnīra beigas, vakariņas $15, Balle $25 par personu, bērniem zem 13 g.v. par velti.


    Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī:  www.latviansociety.com.  Viesi tālbraucēji ir aicināti sazināties ar Marku Liepu (liepama1@gmail.comar jautājumiem par viesnīcām un transportu.  Paldies FBLB 120. finansētājiem, īpaši Latviešu fondam, kā arī daudzajiem vietējiem filadelfiešiem, kas cauru gadu ziedo savu laiku un darbu FBLB 120. jubilejas atbalstam!

     

                                                                                                                                                          Sandra Milevska


  • 23 Jan 2012 5:13 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

                Divdesmitā gadsimta vēsture Latviju nav lutinājusi.  Vai Tu vari paskatīties uz šo vēsturi bezbailīgi un bezkaislīgi?  Kaŗadarbība krustām šķērsām ir pārgājusi mūsu zemei, ierāvusi cilvēkus savos virpuļos, un tos izspļāvusi kur nu kuro.  Degpunktā ir bijuši latviešu kaŗavīri, un marts ir viņu mēnesis.  Savas 120. jubilejas ietvaros, Filadelfijas Brīvo latvju biedrība 3.-4. martā rīko Latviešu kaŗavīru semināru. 

    Leģionāriem un 2. pasaules kaŗam tiks veltīta sestdiena, 3. marts.  Brīvo latvju biedrība piedāvā nekad Ziemeļamerikā vēl nebijušu iespēju iepazīties ar Leģionāru ordeņiem, formas tērpiem, sadzīves priekšmetiem un ekipējuma daļām, kuŗus kā izstādes eksponātus atvedīs no Latvijas jaunais vēsturnieks Kaspars Špēlis.  Kaspars Špēlis sarīkoja pirmo izstādi jebkad veltītu latviešu Leģionāriem, Ikšķiles novada Tīnūžu muižā 2011. gada 16. martā, kas iedvesmoja šī BLB semināra tapšanu.  Špēlis mūs iepazīstinās ar eksponātiem, stāstīs par 16. marta kauju un tā nozīmi, un rādīs tipiskas Leģionāru kaujas rekonstrukciju ar dalībniekiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, un Polijas.

    No Latvijas arī ieradīsies dokumentālo filmu režisors Askolds Saulītis, kas stāstīs par savām atziņām gatavojot dokumentālo filmu Sarkanais un brūnais par latviešu kaŗavīriem abās pusēs.  Pēcpusdienā Dr. Ieva Zaķe iepazīstinās ar saviem pētījumiem par ASV preses uzbrukumiem Leģionāriem, latviešu atspēkojumiem, un šo rakstu motivāciju, ar valdes locekļa Kārļa Bērziņa piebildi attiecībā uz BLB.  Bet visai semināra norisei savu akadēmisko autoritāti piešķirs Dr. Andrievs Ezergailis, neklātienē konsultējot mūs visus pa Skype.  Sestdienas vakarā, tumsas piesegā, izlīdīsim no saviem bunkuriem, lai atgrieztos atpakaļ 1940-o gadu naktsklubā, kur ar dziesmām mūzikantu pavadījumā kaŗavīrus un viņu viesus izklaidēs Eslingenā retro slavu ieguvusī soliste Jūlija Plostniece.  Polsteri plecos, šauri svārki, un klikatas -- obligāti!

    Svētdiena, 4. marts, tiks veltīta Brīvības cīņām, par ko stāstīs Kaspars Špēlis un Askolds Saulītis, kuŗa dokumentālo filmu Bermontiāde noskatīsimies.  Varēs arī apskatīt mini-izstādi ar dažādu laikmetu ordeņiem, nozīmēm, un citiem priekšmetiem, ar īpašu Sandora Abena stāstījumu par savu tēvu Jāni, Brīvības cīnītāju, kuŗa daudzie ordeņi būs apskatāmi.  Joprojām Latvijā fiziskās atliekas no kaŗadarbības vēl ir atrodamas uz katra soļa.  Pēc pusdienām ar Askolda Saulīša filmu Keep Smiling pievērsīsimies šodienas entuziastiem, kas no Latvijas mežiem un purviem izceļ veco kara techniku.

    Latviešu karavīru seminārs ir <<120x120>> jubilejas gada visnozīmīgākais sarīkojums.  Tas būtu īpaši vērtīgs jaunajai paaudzei, kuru tieši uzrunās viņu vienaudzis, 24 gadus vecais Kaspars Špēlis.  Iepriekšēja pieteikšanās ar priekšapmaksu ir nepieciešama, lai zinātu dalībnieku skaitu divām pusdienām un vienām vakariņām.  Lūdzam čekus, izrakstītus uz Philadelphia Society of Free Letts, sūtīt uz 531 North 7th St., Philadelphia, PA 19123 līdz 2012. g. 25. februārim.  Ieejas maksa visam divu dienu semināram ir $100; lūdzu skatīties www.latviansociety.com sīkākam samaksas sadalījumam tiem, kas nevar piedalīties visā seminārā.

    Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī:  www.latviansociety.com.  Viesi tālbraucēji ir aicināti sazināties ar Marku Liepu (liepama1@gmail.com) ar jautājumiem par viesnīcām un transportu.  BLB izsaka īpašu paldies Latviešu fondam, Filadelfijas Daugavas vanagu kopai, ALA Kultūras fondam, Amerikas Latviešu palīdzības fondam, un Filadelfijas Latviešu pensionāru kopai par atbalstu šī semināra, kā visu jubilejas gada sarīkojumu, rīkošanai.

                                                                                      Sandra Milevska

  • 01 Jan 2012 10:04 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Otra puse Filadelfijā

    Sandra Milevska

    Latvijas populārās mūzikas grupa Otra puse, šoreiz trīs personu sastāvā (solists Normunds Pauniņš, ģitārists Arnolds Kārklis, pianists Ivars Makstnieks) iepriecināja vairāk kā 50 Filadelfijas un apkārtnes klausītājus 30. decembra pēcpusdienā krāšņā Brīvo latvju biedrības kabarē sarīkojumā.  Otra puse programmas pirmajā daļā spēlēja pati savus, Latvijā ļoti populārus darbus, kuri ieguvuši atzinību, piemēram autortiesību organizācijas AKKA/LA „bezgalības” balvu par visspēlētāko dziesmu, vai sava kompaktdiska „Nakts vai rīts” apzīmējumu par 2009. gada vislabāko albumu.  Solists Normunds Pauniņš nosauca grupas mūzikālās daiļrades galvenās tēmas -- mīlestība, Dievs, draudzība, rīts. Vašingtonā uzaugušais tagadējais rīdzinieks Arnolds Kārklis komentēja atsevišķas dziesmas kā arī pašas grupas vēsturi, kas iesākās 1990-o gadu sākumā kā divu pazīstamās grupas Jumprava dalībnieku blakus projekts.  Laika gaitā Otra puse pārgrupējās, pārtrauca darbību un izklīda, bet atkal atjaunojās.

    Programmas otrajā daļā grupa spēlēja dažādu komponistu, t.sk. Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa, un filadelfieša/jūrmalnieka Gata Gaujinieka dziesmas, bet publika pārvērtās no klausītājiem par dejotājiem.  Mūzikanti aicināja, un deju iesāka pirmais drosmīgais pāris, kam drīz vien pievienojās citi dejotāji, kamēr latviešu vislabākajā stilā uz dejas grīdas saradās raibs, pilnīgi atraisītu cilvēku juceklis, pāros un nepāros un ieskaitot mazus bērnus.  Otra puse nobeidza savu sniegumu ar gada laikam piemēroto  oriģināldziesmu „Jēzus zvaigzne”.  Saviesīgā dzīve turpinājās ar Biedrības piedāvātajām vakariņām un sarunām pie letes.  Īpašs paldies ne tikai grupai Otra puse, bet arī čaklajiem darbiniekiem Jolantai Mockus, Ritai Vilciņai, Ainai Berķei, un Raimondam Ramanim par mielastu, skaisto zāli, un jauku, ļoti izdevušos izklaidi visām paaudzēm!

  • 03 Dec 2011 1:18 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

     Ja iepriekš ir bijis iespējams aprakstīt gadskārtējo Filadelfijas Brīvo latvju biedrības Ziemassvētku tirdziņu vienkārši kā tirdziņu, tad šogad, jāatzīstas, tas vairs nav iespējams.  Jo tieši šogad tirdziņš ir pāraudzis pats sevi, kļūstot par veselu notikumu, kuram preču un pārtikas tirgošana ir tikai iegansts.  Bija cilvēki, kas atnāca sākumā un vienkārši palika un negāja prom.  Vēl vēlu vakarā, kad visa komercdarbība jau sen bija beigusies, liels pulks drūzmējās lejas stāvā, galvenokārt un iepriecinoši no jaunās un vidēji jaunās paaudzes, t.sk. jauni vecāki, kas ucināja savus mazos bērnus kamēr paši bija iegrimuši sarunās.  Saviesīgā dzīve plaukst, apmeklētāju bija ap 200, un par to ir jāpateicas galvenajām tirdziņa rīkotājām Ritai Vilciņai un Jolantai Mockus, kas iepriekšējos gados ir iedibinājušas zināmas tradīcijas un attīstījušas atbalstītāju loku, kas šogad patiešām vainagojās ar sarīkojumu jau citā kvalitātē.

                Ienākot otrā stāva, gaismiņām un milzīgām sniegpārslām izpušķotajā lielajā zālē, acu priekšā izpletas viens pārdevējs pēc otra.  Jau tūlīt pie durvīm varēja atrast pirmās nepieciešamības preces:  pa kreisi Jolantas Mockus pīrāgi un piparkūkas, pa labi Intas Grundes/Dzintara galda dzeltenmaize un pašsietais siers, vēl ap stūri Melngaiļa Black Rooster firmas rupjmaize un saldskābmaize un aiz tā Essence of Lithuania plašs ēdienu klāsts.  Bet mazliet tālāk, jau tradīcija, jaunās tirgotājas Tijas Trakais Tirdziņš ar saldumu paciņām. 

    Acīgais pircējs, pārvarējis šos vēdera diktatūras nosacītos obligātos pieturas punktus, varēja sākt ieraudzīt arī vēl citādas preces.  Tautiskais elements ņēma virsroku:  Sv. Jāņa draudzes raibais klāsts Intas Ekersonas valdījumā; rotas -- no Pārslas Kriķis Milvokos un Baltu rotām Latvijā Jolantas Mockus stendā, no Latvijas rotkaļa Georga Gražuļa, kuras tirgoja kopā ar keramiku un kokgrebumiem nekustamo īpašumu aģents Vilnis Ore no firmas Exit, un īpaši plašs klāsts no kaimiņu tautas igauņu firmas Nordic Dreams; Ainas Pērkones rokdarbi; Maijas un Tainas Laiviņu izrakstītie dvieļi un kartiņas; Austra Manguļa tautiski apdrukātie t-krekli, cepures un somas; un Mednis/Nīgals grāmatu, mūzikas, un modernās keramikas sortiments.

    Augstā mode arī pieteica sevi lietuvietes Vitalijas Velynienes žabo un rišiņās un Aijas Ausējas-Rudzītes apgleznotajās zīda šallēs.  Ziemassvētku vainagus piedāvāja Maruta Berga, un mazas eglītes (kā arī keramikas putnus) Vija un Vēsma Mežnoras.  Elizabete “Desiree” Freija pārfotografēja savus ziedu iespieddarbus apsveikuma kartiņām, bet Laila Milevska bija sagādājusi grafisku noveli, mini-grāmatiņas, un savas linogriezuma kartiņas.  Technoloģiski visprogresīvāko piedāvājuma saņēmām no portāla LatvianUSA, kuras “prece” ir vienkārši izgaistoša, t.i. informācija.  Bet paliekošās vērtības, Latvijas monētas un pastmarkas, pārdeva un vērtēja George Pērkons.

    Kādi 15 Sv. Jāņa draudzes sestdienas skolas audzēkņi bija ieradušies uzstāties ar oriģinālo, no tautas pasakām un dziesmām, izstrādāto lugu “Mēnesnīcas nakts.”  Šādā naktī, kad neviens cilvēks neko neredz un klusajā virtuvē uzturas vienīgi vecais taksis, pēkšņi atdzīvojas pavārnīca, katls, slota, cukurtrauks, dakšas, naži, karotes un pat putraimu maiss aizrautīgā dziesmu un deju virpulī, kuru īpaši bauda takša mazais kucēns (vismazākais draiskais aktieris, Markus Melo).  Nodancojuši “tūdaliņ, tāgadiņ,” nodziedājuši “Ai sunīši nerejati” un “Kur tu teci rudzu pele,” mazie spēlmaņi saņēma skatītāju ovācijas, kuras pienācās arī visiem palīgiem, tēviem, mātēm, un īpaši režisorei Sandrai Zeidenbergai Jansonei.  Bet izrādes muzikālā režisore, Guna Pantele, jau visu dienu bija nostrādājusi varoņdarbu, stundām ilgi balsī dziedādama Ziemassvētku dziesmas sava vīra Andrew klavieru pavadījumā.

    Tirgošanās (un spēlēšana) ir smags darbs, tāpēc īpašs paldies visiem, kas strādāja virtuvē, ieskaitot

    agra rīta produktu piegādātāju Jāni Ansonu, visus virējus un cepējus Raimonda Ramaņa un Aidas Bērziņas pārraudzībā, kā arī pārdevējus Andri Mežgaili un Lauru Brozovsku.  Un paldies rīkotājiem par izcilām loterejām, sākot ar Ilzes Bērziņas lotereju ar “vakara balvām,” t.i. vakars katrai gaumei:  Filadelfijas Flyers spēlē, Filadelfijas simfoniskā orķestra koncertā, vai Priedainē Jaunajā gadā.  Saziedotus groziņus izdalīja citiem vinnētājiem, kas priecīgi saņēma mūžzaļu vainagu, ēdienu grozus, stiprākus dzērienus (Ēriks Mežgailis manīts aizlavījamies ar vecāku vinnestu…), utt.  Tad uz skatuves, kas bija mazo bērnu valstība, notika tautisku rakstu kokgrebšanas un iespiešanas nodarbības, bet turpat priekšā svētku dziesmu kopīgu dziedāšanu vadīja Laila Medne ar neaizstājamo Gunu Panteli uz vijoles.  Bet visas dienas garumā uzdarbojās neatvairāmais Ģirts Zeidenbergs, kas atkal audzināja savu e-pasta adrešu kolekciju, šoreiz laikam ar visredzamāko ieguvumu Flyers hokejista Bārtuļa kundzi.

    Vispaliekošākais iespaids no šī tirdziņa radās vēlā vakarā kāda tirgotāja, kas apbraukā ar savām precēm visu austrumkrastu, teiktais:  ka Filadelfijā no visām pilsētām ir visforšākie un vistrakākie, vārda vislabākajā nozīmē, tautieši, kādi vien sastapti, un ka nevarot nebraukt uz Filadelfiju!

  • 18 Nov 2011 11:31 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Ja mēs ticam, ka aizgājēju atbilstoši savām īpašībām arī izvada, tad nevar būt šaubu par Kārļa Herberta Ārstes labestīgumu un dziļo cilvēciskumu, kuru atspoguļoja daudzie atmiņu stāstījumi stāvgrūdām pilnajā bēru namā skaistā saulainā 4. novembra dienā.  Izvadot aizgājēju savā pēdējā gaitā šai saulē, Mācītāja Ieva Dzelzgalve uzsvēra Kārļa Ārstes dziļo ticīgumu, bet neaizmirsa pieminēt arī skaisti izkopto dārzu, gaišo skatu uz dzīvi, un humorā dzirkstošās acis.

    Kārlis Herberts Ārste dzimis Baldones pusē vecāku saimniecībā „Jaunārstēs” kā viens posms ģimenes dinastijas ķēdē, kuru viņš vēlāk pats arī turpināja:  tēvs Kārlis Ārste, jaunākais dēls Kārlis Uldis Ārste, vēl mazdēls Kārlis Xavier Ārste.  Trīs bērnu ģimene (vecākā māsa Irma, jaunākais brālis Roberts) dzīvoja lielā un pārtikušā saimniecībā mātes Annas gadībā, kur papildus zemkopībai tēvs Kārlis arī vēl tirgojās ar mežiem, bet dēls Kārlis apmeklē Technisko institūtu.  Šo idilli sabojā Otrais pasaules karš, kad iet bojā jaunākais brālis un 1943. gadā savos četrdesmitos mirst arī tēvs.  Pats Kārlis nonāk vācu policijas bataljonā un tiek nosūtīts uz ārzemēm. 

    Vēlāk, 1945. gadā, Kārlis Ārste sameklē un Augsburgas nometnē pievienojas Baldones kaimiņiem Šmitchenu ģimenei, ar kuru meitu Valdu Ausmu vēl Latvijā draudzējās.  Viņi 1945. gada 6. oktobrī apprecas, un nometnē Kārlis turpina mācības par elektriķi.  Drīz jaunajam pārim pievienojas pirmais dēls, Vitolds Didzis, un jau kā ģimene Ārstes 1949. gadā izceļo uz Ameriku, kur nākošajā gadā piedzimst otrais dēls, Kārlis Uldis.  Kārlis Uldis (1950-1982), kaut pāragrā nāvē aizgājis, dienēja gaisa spēkos Teksasā, apprecējās, un atstāja divus dēlus, Christian Māris un Kārlis Xavier, kas abi bērēs cildināja savu vectēvu.

    Kārlis 1963. gadā pievienojās elektriķu arodbiedrībai un visu sava darba mūžu pavada šajā arodā.  Ārste ir liels lasītājs un grāmatu tārps.  Viņš aktīvi līdzdarbojas latviešu sabiedrībā, kalpojot par sekretāru Filadelfijas Daugavas vanagos, piederot Sv. Jāņa luterāņu draudzei kā arī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībai, agrajos gados ar draugiem spēlē volejbolu bet vēlākos gados ir aktīvs pensionāru kopā.  Un visam pāri, kopj savu skaisto dārzu, jo Ārste ir cēlies no latviešu zemniekiem, un zemnieks no zemes neatstāj.

    Pēc atvadu vārdiem aizgājēju apbedīja Montrose kapos, bet bēru mielasts notika Brīvo latvju biedrības telpās, kur ar latviešu dziesmām Aidas Bērziņas vadībā siltā noskaņojumā pieminēja nelaiķi.  Arī šeit vislabāk varēja novērtēt, par cik Kārlis Ārste bija plaši iemīļots, jo ne tikai paša pēcnācēji, ne tikai kuplā Šmitchenu dzimta, ne tikai paša paaudzes pensionāri, bet arī viņa bērnu paaudzes pārstāvji lielā skaitā, t.sk. tālbraucējus no Vašingtonas, un arī amerikāņu kaimiņi un pat darbiniece no amerikāņu pensionāru centra, visi bija klāt un visi pieminēja aizgājēju.

    Labi nodzīvota dzīve, labi izvadīts aizgājējs.  No visas Brīvo latvju biedrības saimes, Kārlim Ārstem – vieglas smiltis!

                                                                                                                  Sandra Milevska

  • 18 Nov 2011 11:25 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Pateicoties Filadelfijas Latviešu organizāciju padomei, kas apvieno visas vietējās latviešu laicīgās un reliģiskās organizācijas, šogad saulainā 12. novembra dienā Filadelfijas Brīvo latvju biedrības telpās sanāca kādi 120 apmeklētāji, laba daļa saposušies tautas tērpos, atzīmēt Latvijas valsts svētkus.  Karognesēji, jaunās paaudzes pārstāvji Laura Brozovska, Pēteris un Māra Ekersoni, un Ēriks Mežgailis stalti nostāvēja goda sardzē kamēr klātesošie nodziedāja valsts himnu Guntas Plostnieces klavieru pavadījumā.  Padomes priekšsēdis Valdis Bašēns norādīja ka, neskatoties uz valsts svētku daudzajiem dažādajiem apzīmējumiem, tas viens datums – 18. novembris – mūs visus vieno un atļauj atrast to, kas ir kopīgs, neatkarīgi ne no pārstāvētās organizācijas, ne no paaudzes.  Ar devīzi vienotība dažādībā, latviešu skolas vismazākie bērniņi, tāpat kā visvecākais pensionārs, baudīja 18. novembra garu, kas izpaužas mūsu neatkārtojamajās gara mantās:  mūsu vēsturē, kultūrā, valodā, un pašā 18. novembra brīnumā, brīnumā kurš neticamā kārtā divas reizes atkārtojās, pirmkārt izcīnot brīvību, un otrkārt pēc gariem pakļautības gadiem atgūstot savu neatkarību.  Valdis Bašēns nobeidza ar pateicību LR Aizsardzības ministrijai, no kurienes tiešā ceļā bija atnākušas sarkanbaltsarkanās lentītes simboliskā „V” vai „11” salocījumā, un visiem daudzajiem vietējiem labvēļiem, kas šo sarīkojumu bija atbalstījuši ar savu darbu vai saviem līdzekļiem.

    Latvijas Goda konsuls Filadelfijā John Medveckis angliski iepazīstināja ar sevi un savu biografiju, kas lielos vilcienos ir identiska tik daudzu citu bēgļu paaudzes pārstāvjiem.  Dzimis Latvijā, bēdzis uz Vāciju kur pavadīja sešarpus gadus, iebraucis ASV 1951. gadā, Medvecka latviešu valodas spējas cieta jaunās valsts ikdienas darbību ietekmē.  Tomēr šis apstāklis neattur viņu no Goda konsula pienākuma iepazīstināt pēc iespējas plašas Filadelfijas aprindas ar Latviju visos tās līmeņos, protams ar uzsvaru uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības paplašināšanu, bet tikpat labi arī ar Latvijas kultūru, zemi, un tautu.  Kā viens no Filadelfijā mītošu 35 valstu goda konsuliem, Medveckis atzina, ka lai veiktu savu uzdevumu, viņam ir nepieciešama mūsu visu palīdzība, jo mēs katrs savā veidā pārstāvam Latviju.

    Sv. Jāņa draudzes latviešu skolu nesen absolvējušais Kristaps Liziņš, neskatoties uz saviem jaunajiem gadiem, teicami novadīja 18. novembra svinīgā akta programmu, papriekšu iepazīstinot ar Mācītāju Dr. Uldi Ukstiņu, divu, Filadelfijas un Bukskauntijas, Baptistu draudžu mācītājs, kas savos dievvārdos atsaucās uz 95. Dāvida dziesmas aicinājumu „nāciet.”  Māc. Ukstiņš uzstāja, ka katrs klātesošais ir nācis, ir sadzirdējis šo aicinājumu, ir uz to atsaucies, un ar savu klātbūtni un līdzdalību ir svētīts un svēta savu tautu.  Kontrastējot ar Latvijas statistiku, ka mazāk kā 10% no tautas regulāri apmeklē dievkalpojumus, Māc. Ukstiņš izvirzīja tēmu, ka viss redzamais un neredzamais ir Dieva darbs, ka Viņš kā glābējs parādās tautu un individu dzīvēs, un ka Latvija tiks svētīta.  Lai tā būtu!

    Kristaps Liziņš iepazīstināja ar Joint Baltic American National Committee darbinieku igauni Karl Altau, kas nesa savas tautas apsveikumu mums, dienvidu kaimiņiem, mūsu valsts svētkos.  Vašingtonas apkārtnē tikko esot atvērusies pirmā igauņu skoliņa, ar aptuveni 30 bērniem 4 līdz 11 gadu vecumā.  Tam, kas pazīst jau sirmā vecumā esošo Rokviles latviešu skolu, šīs ziņas izraisa izbrīnu.  Altau darba vieta JBANC atrodas šajā pašā latviešu īpašumā Rokvilē, un šī sasaiste simbolizē lielisko sadarbību, kas raksturo visas trīs Baltijas tautas šajos krastos.  Diemžēl pati Baltija atrodas izteikti nedraudzīgā apkaimē, un šis apstāklis nemainīsies ar tuvākajā nākotnē paredzamo Putina pārvēlēšanu.  Altau informēja par JBANC centieniem attiecībā uz Kongresā ierosināto likumdošanu par krievu advokātu Sergeju Magnitski, kas ASV firmā Maskavā pētījis korupciju, tika apcietināts, mocīts, un pirms trim gadiem ir miris.

    Līdz šim pacietīgi nosēdējušies latviešu skolas audzēkņi, skaisti saposti savos tautas tērpos, beidzot tika pie iespējas parādīt savu māku.  Mātes un skolotājas Sandras Zeidenbergas-Jansones vadībā, 15 bērni no pašiem vismazākajiem (t.sk. pāris ļoti mazu delverīšu) līdz topošajiem skolas beidzējiem, nodziedāja, grūtajos a cappella apstākļos bez pavadījuma, „Dar’ man, tēvis, pastaliņas”.  Dziesmotais moments turpinājās ar paziņojumu par PBLA goda balvas piešķiršanu 50 gadu jubilejas sasniegušajiem Čikāgas piecīšiem, kuru sastāvs, izrādās, pa šiem 50 gadiem nav vis bijis tikai pieci, bet gan divdesmit pieci!

    Juris Ķeniņš ar savu svētku runu iezīmēja patīkamu atkāpi no parastās formālās uzrunas.  Čellists, diriģents, komponists, mūzikālo apdaru izstrādātājs, bet tomēr savā ikdienas maizes darbā mūzikas skolotājs, torontietis Ķeniņš kā labs pedagogs tieši uzrunāja publiku, to iztaujājot un iesaistot jautājumu un atbilžu sērijā par savu tematu, latviešu dziesma un latviešu dvēsele.  Pirmā humora dzirksts parādījās kad publikā zinošus smieklus izraisīja Ķeniņa pateicība organizētājiem, uzsverot „neatlaidīgo” Ģirtu Zeidenbergu.  Tad bija jākonstatē, kas īsti ir tautas dziesma, un ja piemēram „Zilais lakatiņš” acīmredzot nekvalificējas, kā ar atšķirību starp „Pūt vējiņi” un „Daugav’ abas  malas”?  Ķēniņš ar publikas palīdzību nodemonstrēja tautas dziesmu nozīmi latvietim, salīdzinot cik daudz dotā laika sprīdī var no publikas nodziedāt latviešu tautas dziesmu pirmo rindu, salīdzinājumā ar cik tādā pašā laika posmā amerikāņu tautas dziesmu.  Protams, ka latviešu dziesmas iedomājāmies vairāk, jo mūzika un dziedāšana ir neatņemama latviešu dzīves sastāvdaļa, kurai ir liels spēks, un pat politisks spēks, kā apgalvo Kembridžas modernās Eiropas vēstures profesors T.C.W. Blanning, kas ir sarakstījis grāmatu par mūzikas ietekmi uz vēsturi.  Haralds Mednis esot apgalvojis ka, ja nebūtu saglabājušies Dziesmu svētki, tad Latvijas vispār nebūtu.  Ar tautas dziesmu fragmentiem (paldies Ērikam Mežgailim, kas asistēja) Ķeniņš nodemonstrēja, ka latvietis savu dzīvi izdzied – vairākās simtstūkstošās tautas dziesmās viņš skar visas esamības sfēras:  valodu, tautsaimniecību (pats par savu naudu dzēru), politiku (1990. g. Dziesmu svētkos Rīgā 100.000 dziedātāju pēc koncerta spontāni nodzied „Pūt vējiņi” – uz balsīm).  Šī tautas mūzika ir pamats t.s. nopietnai mūzikai – komponisti rada tautas dziesmu apdares, tautas dziesmas kalpo par iedvesmu lielākiem simfoniskiem darbiem, bet arī populārai mūzikai -- Raimonda Paula vai Skyforger darbiem.  Un pēkšņi izskan mums visiem ļoti pazīstama balss – filadelfiete Laila Medne dzied latviešu dziesmu kalipso ritmā.  Juris Ķeniņš nobeidz savu saistošo stāstījumu ar secinājumu, ka mūsu tautas dziesmas pasaka kas un kādi mēs esam, bijām, un kādiem jābūt, tās mūs vieno un patiešām ir mums svēts mantojums.

    Sekojošā koncerta programma, kurā čellistu Ķeniņu papildināja mums labi pazīstamā pianiste filadelfiete Gunta Plostniece, atbilstoši sarīkojuma tēmai ietvēra tikai latviešu komponistu darbus, ieskaitot Jura tēva Tālivalža Ķeniņa skaisti lirisko darbu „Fantāzija par Aijā žūžū.”. Bet ja pats pirmais darbs, Jāzepa Vītola „Tautas dziesmu svīta,” Jura Ķeniņa pārlikumā čellam un klavierēm, bija klasiski tiešs, tad otrais darbs, „Trīs tautas dziesmas” Pētera Vaska apdarē, jau iezīmēja modernista dissonances un parādīja tautas dziesmu elastību un piemērojamību kā tradicionāliem tā arī  netradicionāliem interpretiem.  Jau iepriekš minētai „Aijā žūžū” tūlīt sekoja Jurjāņu Andreja „Berceuse,” un nebija jāsaprot franču nosaukums (šūpļa dziesma), lai nepasmaidītu par mammas klēpī sēdošo mazuli, kas nesagaidīja „Berceuse” beigas bez vairākām lielām, sulīgām žāvām – lietišķs pierādījums, ka mūzika iedarbojās tieši, kā paredzēts!  Lūcijas Garūtas patiešām sērīgi skaistajai „Elēģijai” sekoja Arvīda Žilinska sīku, īsu nošu birums „Klasiskais menuets,” ar kuru kontrastēja Alfrēda Štromberga liriskais „Andantino Pastorale.”  Koncertu nobeidza divi Mediņi:  Jāzepa fiksā „Gavote” plus čehoviska noskaņojuma „Romance,” kurām sekoja Jāņa „Ārija.”  Šai „Ārijai” ir īpaša nozīme Jura Ķeniņa dzīvē, jo ar šo gabalu Divreizdivi nometnē viņš esot bildinājis savu sievu Māru, tagad jau viņu trīs pieaugušo bērnu māte, kas pavadīja savu vīru šajā turnejā.  Piedevai Juris Ķeniņš nolasīja sava vectēva Ata Ķeniņa, kas pašā pirmajā 18. novembrī stāvēja uz Nacionālā teātra skatuves lai pasludinātu jaunas valsts tapšanu, dzejoli „Glāsts,” kuru abi mākslinieki izpildīja Jāņa Mediņa komponējumā.

    Pēc sarīkojuma sekoja pieņemšana un vakariņas, pateicoties Intas Grundes „Dzintara galdam.”  Privātās sarunās tika dzirdēts, ka šī svētku uzruna esot bijusi starp vislabākajām, pateicoties neformālajai pieejai.  Bet viedokļi par vislabāko mūzikas gabalu dalījās.  Ja Stokholmas viešņa, modernās mūzikas kompozīcijas grādu ieguvusī Liene Rozīte cildināja Vaska tautas dziesmu apdares, tad šai rakstītājai, gados vecākai un konservatīvākai, bet galīgai mūzikas nespecialistei, vislabāk patika programmas vienīgās sievietes-komponistes Lūcijas Garūtas „Elēģija.”  Kāds prieks bija uzzināt, ka šim viedoklim piekrita tā, kas kopš maija ir iedziļinājusies visos šajos darbos – pati Gunta!  Paldies visiem rīkotājiem, dekoratoram Edgaram Dālem un iespieddarbu meistaram Uģim Nīgalam, kā arī Amerikas Latviešu Palīdzības fondam, pensionāru kopai, un visiem labvēļiem par atbalstu!

         

  • 13 Sep 2011 3:21 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Valdis Liepiņš (ZRP) uzrunā vēlētājus Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

                                                                                        Sandra Milevska

    Ir palikusi mazāk kā viena nedēļa līdz ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, un politiskās kaislības ir sasniegušas nebijušus augstumus:  nomelnojoši preses uzbrukumi, vairāku sabiedrisko uzskatu firmu pilnīgi pretrunīgas aptaujas, dezinformācijas lavīna.  Tam pretī cenšas stāvēt dažādas racionālas partiju kandidātu un programmu analīzes, plus izmisīgi mēģinājumi veicināt lielāku balsotāju piesaisti, īpaši ārzemēs, tos uzrunājot internetā izplatītos filmu klipos. 

    Veco trimdu pāris nedēļu laikā ir aplaimojuši divi redzami kandidāti.  Ja 1. septembrī Priedainē uzstājās Raivis Dzintars, galvenais Nacionālās apvienības (VL-TB/LNNK) vadītājs, tad 11. septembrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā (vēlēšanu iecirknis nr. 1066, atvērts sestdien, 17. septembrī 7:00-20:00) sanākušos apmēram 35 klausītājus uzrunāja agrākais Anglijas, tad Kanādas, tagad Latvijas latvietis Valdis Liepiņš, nr. 6 Zatlera Reforma partijas Rīgas vēlēšanu sarakstā.  Liepiņam jau ir ievērojama pieredze Latvijas politikā, jo bija agrākais Jaunā laika/Vienotības biedrs, un kalpoja četrus gadus šīs partijas ietvaros kā Rīgas Domes deputāts.  Iesaistījās ZRP partijas veidošanā tās pašos pirmsākumos.

    Savā uzrunā Liepiņš atgādināja apstākļus, kas ir noveduši pie Zatlera lēmuma ierosināt Saeimas atlaišanu.  Formāli valdošā koalīcija (Vienotība plus ZZS) savos reālos balsojumos bieži izpaudās kā reāli valdoša koalīcija ZZS plus SC un PLL, jo kopā bloķējoties 51 balsojumā šīs partijas panāca, starp citu, ar labu reputāciju apveltīto Jāņa Maizīša un Andreja Judina neapstiprināšanu amatos, bet ar šaubīgām reputācijām apveltīto Jura Jansona un Vinetas Muižnieces (nevis Baibas Rozentāles, kā kļūdaini parādījās Liepiņa materiālos) apstiprināšanu, plus balsojumus pret partiju finanšu pārkāpumu sodāmību, pret patiesā labuma ieguvēju uzzināšanu, pret atklātiem Saeimas balsojumiem par amatpersonām, un kā pēdējo pilienu, balsojumu aizliedzot KNAB kratīšanu Šlesera (PLL) mājās.  Un, protams, paša Zatlera nepārvēlēšanu kā Prezidentu.  Paredzamais sekojošais scenarijs varēja būt Vienotības/ZZS valdības gāšana, kas izraisītu neizbēgamu Prezidenta Bērziņa aicinājumu SC veidot valdību (jo nebūtu citas pietiekami lielu atbalstu guvušas partijas ko aicināt).  Valdības gāšanas iespēja likās īpaši ticama, jo nesenā ekonomiskā izaugsme ļautu jaunai koalīcijai gūt laurus par labākiem laikiem, kas protams radās pateicoties iepriekš padarītam smagam un nepopulāram darbam ar budžetu.  Šajos apstākļos Zatlers 28. maijā nosauca trīs oligarhus vārdā un ierosināja Saeimas atlaišanu, kuru atbalstīja tauta 23. jūlija referendumā piedaloties 44% no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem, gandrīz visi nobalsojot „par”.

    ZRP programmas pamatpunkti ir 1) politiskās sistēmas sakārtošana (vēlēšanu sistēma, vēlētāju reģistrs, Saeimas kārtības rullis izskaužot atturēšanos balsojumos un slēgtus balsojumus par amatiem, Satversmē paplašināt Prezidenta tiesības).  Pats Liepiņš gan nepiekrīt vienai ZRP nostājai, par tautas vēlētu Prezidentu, pret ko viņš partijas ietvaros cīnās; 2) tautsaimniecības izlīdzināta ilgtermiņa attīstība (bezdeficīta budžets, vienādi spēles noteikumi, uzņemējdarbības veicināšana caur nodokļu politiku), un 3) sabiedrības saliedēšana uz latviešu valodas pamata (automātiska pilsonība jaundzimušajiem, latviešu valodas apgūšanas atbalsts, dubultpilsonība, uzņēmēju, arodbiedrību un NVO sadarbība, uzsvars uz dažādu minoritāšu iekļaušanu, izvairoties visus grupēt zem krievu valodas).  Šo programmu papildina 10 ZRP principi:  vienādi spēles noteikumi visiem; maza un praktiska pārvalde; neatkarīga, ātra, taisna tiesa; spēcīgas ģimenes un kopienas kas lemj un dara bez ierēdņu starpniecības; katrs atbild un lemj par sevi un savu bērnu labklājību un veselību; ekonomika ar stingru naudas disciplīnu un saprotamiem un samaksājamiem nodokļiem; Eiropas mērogā konkurētspējīga izglītība; pilsoņu iniciatīvas un referendumi pašvaldībās un valstī nevis lēmumi šauru grupu interesēs; godīga konkurence; visi ir mūsējie, kas ir par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un kas godā latviešu valodu.

    Pieskaroties arī dažādiem ZRP veidošanas procesa blakus jautājumiem,  Liepiņš tomēr izlaida jautājumu par to, kādu lomu šajā lēmumā spēlēja Zatlera nepārvēlēšana, kā arī paredzamā viņa Kancelejas darbinieku nomaiņa, kas tagad veido partijas kodolu.  Liepiņš minēja trīs iemeslus Zatleram dibināt pašam savu partiju: jo tieši viņš, nevis Vienotība, pieteica karu oligarhiem; jo atsevišķi viņš iegūtu neapmierinātos vēlētājus; jo atsevišķi viņa partija gūtu vislielāko pievienoto vērtību.  Liepiņš arī minēja, ka kaut no sākuma viņš pats esot izturējies negatīvi pret Zatlera vārda ielikšanu partijas nosaukumā, tomēr šis vārds dod tūlītēju atpazīstamību, identitāti un sasaisti ar partijas politisko platformu – jo tās ir Zatlera reformas (nevis teiksim reformas no tagad dibinātās Šlesera Reforma partijas) ar iespēju izveidot reformu koalīciju. 

    Runātājs arī izteicās par citām partijām.  ZZS vēl pievelk vēlētājus vai nu ar pirmās republikas laiku simpātijām un toreizējo orientāciju uz laukiem un to iedzīvotājiem (kaut šī partija šodien ir pavisam kas cits, un tikai sliktā nozīmē) vai caur Lemberga/Ventspils popularitāti, kaut Lembergs vispār nav ZZS kandidātu sarakstā un nekad nav bijis.  Tomēr abas ZZS un SC izceļas ar balsu pirkšanu, populismu (piemēram par pensiju indeksāciju, ko Latvija vienkārši nevar atļauties) un programmu neatbilstību reālai praksei Saeimā.  Vienotībā partijas ierindu pārstāvji un darbinieki patiešām esot vienoti; diemžēl taisni partiju vadītāji ir tie, kas nevar vienoties dalot amatus, izvēlot sabiedrotos, utt., kas rod negatīvu iespaidu pašu aprindās.  Liepiņš uzskata, ka ZRP un V papildina viena otru.  Bet pret NA (VL-TB/LNNK) spēkiem Liepiņš vērsās kā populistisku, sadrumstalotu, ar ekstrēmiem elementiem, un piesauca Dzintara vairākkārtēju ES karoga dedzināšanu, Iesalnieka aiziešanu no partijas sakarā ar neapdomātiem izteikumiem par Norvēģijas traģēdiju, un neparedzēto seku bīstamību, kā piemēru savāktie 12,500 paraksti par krievu kā Latvijas oficiālu valodu, kuru savākšana sekoja NA uzstādījumiem un uz kuru visticamāk nāksies atbildēt Saeimai balsojot, ka arī Prezidentam un tautai. 

    Valdis Liepiņš pats sola kā deputāts turpināt jau veiksmīgi iesākto (caur VĒL) darbu pie Saeimas ievēlēšanas sistēmas un Saeimas iekšējās darbības un iekšējās vēlēšanu sistēmas, bet piedāvā visas ZRP reformas politikā,  tautsaimniecības atkopšanos, un politiķu paaudžu maiņu.  Kā visaptverošo mērķi viņš uzstāda atbalstu partijām, lai ZRP + V + NA pārspētu SC + ZZS + PLL pie apstākļiem, ka LPP droši vien nepārsniegs 5% barjeru, bet SC ir pirmajā vietā un bauda stabilu 20-21% vēlētāju atbalstu, turklāt ar pieaugošu tendenci.  Latviešu balsotāji nedrīkst palikt mājās, un tie nedrīkst balsot par sīkpartijām, jo abas šīs situācijas proporcionāli vairo punktus visām partijām, tātad pirmkārt SC.

    Kā pēdējo jāatgriežas pie Raivja Dzintara Priedainē uzsvērtā, ka ZRP esot tikai viena sarkanā līnija valdības veidošanā, t.i. pret ZZS kā oligarha partiju.   Kandidāts Liepiņš tieši atbildēja šim pārmetumam, apliecinot ka ZRP esot tomēr otra sarkanā līnija attiecībā uz SC, un tā paredz sadarbību tikai ja okupācijas fakts tiek atzīts, viena valsts valoda tiek paredzēta, un oligarhu atbalsts netiek pieņemts.

    Šoreiz ir skaidrs, ka tipiskajam ārzemju latvietim ir jābalso vai nu par ZRP, V, vai NA.  Bet izšķirties starp tiem nav viegli, jo katra no šīm partijām jau ir sagādājusi pamatu vilties, vai nu izejot no tās iepriekšējās darbības vai, sevi vēl nepierādījušās ZRP gadījumā, izpētot dažas nianses par vairāku kandidātu finansēm, izglītību, vai iepriekšējām saitēm.  Bet galvenais jautājums paliek:  vai tad SC, kura tikko Daugavpilī izsniedza $100 naudas zīmes maznodrošinātiem jauniem cilvēkiem lai tie latviešos aģitētu par SC nepieminot valodas jautājumu, ar Krievijas vēstniecības mašīnu fonā, patiešām nav jau šodien skaidri zināma oligarhu (šoreiz tikai svešzemes) partija? 

    Balsojam sestdien visi!  Katra vēlēšanu apgabala katras partijas katru kandidātu un programmu var izpētīt http://socialasreformas.wordpress.com/2011/09/11/11-saeimas-velesanam-pieteiktie-visi-1092-kandidati-velesanu-apgabalo/ .  Ārzemju latvieši balso Rīgas apgabalā.

  • 20 Aug 2011 7:30 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Žanis Alberts Prāvs (1913 – 2011)

    Ilggadējais Filadelfijas apkārtnes iedzīvotājs Žanis Alberts Prāvs aizgājis aizsaulē gandrīz sasniedzis savu 98. dzimšanas dienu.  Dzimis Vaiņodē 1913. gada 2. aprīlī, viņš aizgājis 2011. gada 14. martā St. Pētersburgā, Florīdā, kur dzīvoja patstāvīgi savā mājā bet tuvu pie izbijušajiem filadelfiešiem, dēla Māra un vedeklas Mārītes.  Par aizgājēju sēro arī otrs dēls un pieci mazbērni.  Vieglas smiltis! 

The Philadelphia Society of Free Letts (The Latvian Society) 531 N. 7th Street • Philadelphia PA • 19123-3501 | (215) 922-9798

Powered by Wild Apricot Membership Software