http://latviansociety.com/resources/Pictures/%20Biedribas%20Logo%20B.png?download

FILADELFIJAS BRĪVO LATVJU BIEDRĪBA
PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS

Ziņas (News)

This page contains news and information relating to the members of the Philadelphia Society of Free Letts.
  • 27 Feb 2014 2:33 PM | Maija Mednis
    Par Ilzi Gotfrīdu:
    - Dzimusi 1991. gadā Dobelē
    - Augums 182cm
    - Spēka uzbrucēja
    - BJSS „Jugla” audzēkne, iepriekš spēlējusi Kandavā
    - Trīs reizes spēlējusi Eiropas jaunatnes čempionātu finālturnīros
       (U16 Valmiera 2007, U18 Skopje 2008 un Sēdertelje 2009)
    - 2009. gada novembrī atzīta par Latvijas Sieviešu basketbola līgas
       mēneša vērtīgāko spēlētāju, 2010. gada maijā nosaukta par JSBL
       pirmās sezonas MVP
    - 2010. gada pavasarī izvēlējusies „Saint Joseph`s University”
       komandu „Atlantic 10” konferencē



    Vēl par Ilzi var lasīt mājas lapā: http://www.sjuhawks.com
  • 12 Dec 2013 9:06 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Patiesība par 7. decembra Ziemassvētku tirdziņu 

    Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

            Dzeltenās preses pārstāve Sandra Milevska

    Ko tas nozīmē, ja Filadelfijā izvelk loterijas biļeti, bet galveno balvu, Aidas Bērziņas klusās dabas akvareli, saņem pretējā ASV krasta iedzīvotāja, pazīstamā redaktore Astra Moora?  Vai tad tas skaidri nenorāda, ka no austrumkrasta savu neatvairāmo ietekmi pāri visam kontinentam ir neizbēgami paplašinājusi Filadelfijas nodaļa?

    Pārskatot atslepenoto Eduarda Snoudena informāciju, kas jau priekšlaicīgi ir parādījusies LatvianUSA interneta portālā, kļūst skaidrs, ka bez izņēmumiem latviešu centros smaga komerciāla darbība notiek taisni šajā gada laikā.  Sabrauc no tuvām un tālām vietām, katrs ar savu ietekmes zonu un sev vien zināmo aizmuguri, un tirgojas uz nebēdu.  Latviešu vai vismaz baltiešu preču alkstošajiem tiek piedāvāta pārtika, rotas, t-krekli, pēdējās vēl dabūnāmās latu monētas, kompaktdiski un DVD, par sedziņām, spilveniem, utt nemaz nerunājot.  Bet visiem taču ir skaidrs, ka tur, kur notiek tirgošanās, arī ir iespiedies rekets.  

    Kas stāv aiz šīs varenās Filadelfijas nodaļas, kas gadu pēc gada palielina savu darbību un savu ietekmi, un tagad škietami pakļauj sev vai visas ASV līdz pat rietumkrastam?  Kas ir īstais capo di capi? Vai tumšs sicīliešu krusttēvs, vai varbūt ļauns ķīniešu tongs, vai varbūt pat krievu mafija, tiešā ceļā no sava Bruklinas perēkļa?  Nekādā gadījumā!  Tās ir -- divas latvju zeltenes!  Vienīgi šeit, eksklusīvā reportāžā, atļaujamies nomest segvārdus un atklāt viņu īstās identitātes:  Rita Ramane un Jolanta Mockus.  Šķietami stāvot malā, nekā nedarot, faktiski viņas abas viltīgi aizkulisēs jau vairākus gadus nosaka un attīsta visas organizācijas piramīdu un pārvalda plašu savu padoto tīklojumu.  Bez viņu akcepta un piekrišanas ne tirgotāji, ne pircēji nepakustina ne pirkstiņa.   

    Nodaļā pastāv dzelžaina disciplīna, un par pilnīgu padoto pakļautību nav šaubu. Par to liecina, kaut vai, lielo pircēju un tirgoņu pūļa izvērstā barošana un dzirdīšana, kam tiek veltīts viss pirmais stāvs, kur aiz ēdienu un dzērienu letēm stāv sagādātāji (Jānis Ansons), virēji (Raimonds Ramanis), apkalpotāji un pārdevēji (Laris Krēsliņš, Ūna Kārkliņa, Vineta UZVĀRDS?).  Augštāvā arī mudž, bet iekļūt nav iespējams nenokārtojot saistības ar gruntīgo iekšālaidēju Ēriku Mežgaili.  Notikumu secību bīda vēl divi, visaugstāk stāvošie, nodaļas izpalīgi (tikai šeit, atslepenojam viņu īstos vārdus Māra un Aldis Kubuliņi), kas savam augstajam rangam organizācijā pievērš uzmanību ar gada laikam piemērotiem, rūpīgi saskaņotiem ansambļiem:  Mārai spilgti sarkans puloveris un debesskrāpju augstuma sarkanas kurpes (vajadzības gadījumā kalpo arī par ieroci) ar Alda koši zaļo kreklu un sarkano un zaļo Ziemassvētku kaklasaiti.  Tieši viņi, zem Jolantas Mockus modrās acs, stingri kontrolē loterijas norisi ar daudzām vērtīgām balvām.  Fona mūziku patīkamai noskaņai piedāvā vijolniece Guna Pantele, bet kā agent-provocateur pa pūli ložņā slepens tips (īstais vārds Ģirts Zeidenbergs) vervējot jaunus pieteikumus uz pavalstniecību. 

    Vienīgi rafinēta, nobriedusi organizācija spētu izvērst gadu pēc gada šāda apjoma notikumu.  Šeit atklātā slepenā informācija lai kalpo visiem, kas nebaidās un kas manīgi vēro šī labsirdīgā reketa izplešanos un, pamatīgas atkarības veicinošu, iespiešanos visā mūsu sabiedrībā!

  • 12 Dec 2013 9:01 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

    PALDIES !  PALDIES ! PALDIES !  
     THANK YOU! THANK YOU! THANK YOU!

    VISIEM FILADELFIJAS BRIVO LATVJU BIEDRIBAS ZIEMAS SVĒTKU TIRDZIŅA ATBALSTĪTĀJIEM!
     Sirsnīgi pateicamies visiem brīvprātīgajiem izpalīgiem, ziedotājiem, mūziķiem, saimniekiem, bārmeņiem, virtuves palīgiem, tirgotājiem, un citiem rūķīšiem  kas parūpējās par pasākuma norisi.
     
     Itsevišķs liels paldies loterijas sponsoriem un loterijas izkārtotājiem par vienreizēju loteriju šogad!  
     Paldies par atbalstu un lielo enerģijas ieguldījumu.  Tirdziņš bija FANTASTISKS! Manuprāt visi apmeklētāji bija ļoti apmierināti un neviens neaizgāja tukšām rokām. Milzīgs paldies arī organizatoriem.
     
     Mūsu tirdziņš ir izveidojies par visapmeklētāko sarīkojumu biedrības gadā. Bez izpalīgiem tas nav iespējams. Gaidām brīvprātīgos izpalīgus.  Ja Jums interesē, mēs joprojām meklējam enerģiskus komiteju vadītājus un izpalīgus, lūdzam pieteikties. Tikai kopīgiem spēkiem varēsim turpināt šo vienreizējo sarīkojumu un saglabāt šo vēsturisko namu.  Paldies!
     
     Gaidīsim Jūs visus arī nākamgad!
     
     ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
     TO ALL PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS WINTER HOLIDAY FAIR AND MARKET SUPPORTERS!  We would like to thank everyone for another successful Winter Holiday Fair and Market fundraiser. Our heartfelt thanks goes out to all the volunteers, supporters, musicians, cooks and bakers, kitchen and bar staff, vendors who generously donated their time, money and energy.  The proceeds will go a long way in helping the BLB.  We hope to see you again next year!
     
     A special thanx to our raffle creators and sponsors for a most spectacular and impressive raffle!
     

    Without the enormous help of our volunteers, The Fair would realistically be impossible to coordinate.  We are continuously looking for energetic committee chairs who could preside over each area of specialty.  A fun time and an enormous sense of accomplishment are complimentary to all volunteers.  If you are interested in lending a hand, please contact the BLB. Thank you!


     2013 RAFFLE  SPONSORS:
     PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS/LATVIAN RELIEF FUND OF AMERICA, INC./
     WEGMANS/APPLEBEES//GIANT/PANERA BREAD/STARBUCKS/THE FRESH MARKET/ACME/DUNKIN DONUTS of Levittown PA/THE BREWERS OUTLET/TEXAS ROADHOUSE/RED LOBSTER/CARRABAS ITALIAN RESTAURANT/CALIFORNIA TORTILLA/BERTUCCI’S/OLIVE GARDEN/PARADOX WINERY/BOXCAR BREWERY/OUTBACK STEAKHOUSE/AIDA BERZINS/INTA GRUNDE/KUBULINS FAMILY

  • 18 Oct 2013 1:41 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    „Latvians Abraod” (LaPa) Museum goes to the public in an „Antiques Roadshow” type event

    Maija Hinkle

                    On Sept. 22 a group of Philadelphia Latvians experienced an hitherto unknown event in Latvian society, which the organizers described as follows, „The ‘Latvians Abroad’ (LaPa) musuem meets the American TV program ‘Antiques Roadshow’.”

                    Just as for the popular TV program, people in Philadelphia were invited to bring their heirlooms to the event, significant belongings which they had brought with them from Latvia, or which represented some important aspect of the first years outside Latvia. But while in the TV program various experts try to determine on objects’ provenance and market value, the main role in the LaPa Roadshow belonged to the heirloom owners. Each owner told the audience about their object – its history, origin and significance in his life. After that a panel of museum specialists evaluated the relevance of the heirloom to museums, its significance in a historical, cultural, societal or personal context and how it might be used in museum expositions.

                    The stories and heirlooms that were brought to the event were extremely interesting, valuable and ofttimes moving, for example, the children’s Christmas picture book, drawn by the artist Alfreds Kalniņš and written by the author Vera Čakare in late 1944 in Czeckoslovakia as they were fleeing from Latvia in World War II. The first eight pages depict the happy, joyous activities of a traditional Latvian Christmas during peacetime – the father brings a freshly cut Christmas tree from snowy woods, the childran bake gingerbread cookies, they learn poems to recite to Santa Klaus, decorate the Christmas tree and on Christmas eve, the whole family enjoys the gaily decorated tree and Santa Klaus distributes presents to the children. The last page of the book shows what is happening in Latvia at the time – soldiers behind barricades, explosions, bombs, grenades and above all, uncertaintly about what happens now. „No other Chistmas book in the world has such a negative, dark and hopeless ending,” said Jānis Čakars, the grandson of the author and owner of the book. Jānis plāns to republish the book and would appreciate information about the artist Alfreds Kalniņš. Jānis’ e-mail: chakarsj@gmail.com.

                    The other stories and heirlooms were just as significant. Andra Zvargule read excerpts from letters, which her mother, the beloved actress of the Latvian National Theater, Nina Melbarde, had written to her sister about daily life during the flight and in DP camps. Andra also displayed a doll in Latvian folk costume, made by her aunt in DP camp and a very popular present in the camps. Peter Dajevskis brought a wooden bench from the horse-drawn carriage with which his mother, the popular National Theater actess, Helga Gobzine, had travelled from her home in Western Latvia to the DP camp Meerbeck in the British Zone in Germany during World War II. How the horses and carriage managed to travel on a German army ship is a story all its own.

                    Several people brought beautiful skirts from traditional Latvian folk costumes to the Roadshow. As Maija Medne’s family fled from Latvia at the end of World War II, her mother had used the beautiful skirt as a bag for packing clothes. Since yarn was very difficult to get in refugee camps after the war, Inta Grunde’s mother had unravelled a family’s heirloom blanket, and used the yarn to weave the traditional skirt. Edgars Dale showed a beautiful crystal bowl, brought from Latvia by his Grandmother, and inscribed to his Grandfather, a few years before he was arrested and deported by the Soviet authorities in 1941, never to be seen again. Askols Zagars brought a big, beautiful painting, which his family had brought out from Latvia during World War II. The circus performer Frida Adamsons passed around her husband’s watch chain, made of Latvian silver coins from the 1930’s. Present day emigrants from Latvia were represented by Jolanta Mockas, who brought a set of porcelain coffee cups and pot, which she had obtained in Soviet Latvia after standing in line for a long time. When she had arrived at the front of the line, she was given a choice of only two things: the coffee set or some plates. As she had neither one, she chose the coffee cup set.

                    The heirlooms, which people took with them from Latvia, could be included in the „Latvian suitcase” exhibit, which LaPa staff are preparing for the celebration of „Rīga – European Capital of Culture” next year.  The exhibit is scheduled to open in the former KGB building in central Riga from April 30 – September, 2014.

                    Andris Grunde introduced the audience to the International Tracing Service (ITS) in Germany, which holds millions of personal documents from the World War II period. ITS is happy to research information and supply electronic copies of documents. Their internet address is: www.its-arolsen.org.

                    The event was opened by a half hour power point presentation by Maija Hinkle about LaPa – it’s mission, activities, exhibits, present projects and immediate plans. Further information about the museum can be obtained from their web site: www.diasporamuseum.lv , on their Facebook page „Latvians abroad – museum and research centre” or by writing to lapainfo@gmail.com.

                    The panel of museum specialists consisted of Lilita Bergs, the Director of the American Latvian Association Latvian Museum, Maija Hinkle, the former President of the Board of Directors of LaPa, and Ints Dzelzgalvis, the former Vice-president of LaPa. The museum consultant Peter Dajevskis greatly enriched the discussions. We thank Sandra Milevski for the brilliant idea to combine the LaPa museum with the popular TV program and Laila Gansert for expertly chairing the Roadshow event. Judging from the comments by the participants and later also by other community members, the LaPa Roadshow was a great success. „You need to stage another LaPa Roadshow in Philadelphia, since now people know what this whole thing is about. I have some heirlooms at home that I’d like to brind to the Roadshow, too,” were comments that the organizers heard several times. Now they just have to think of how to translate „Roadshow” into Latvian. Up to now it seems to be one of those nontranslatable words.

                    The members of the LaPa Museum are ready to bring the LaPa Roadshow to other Latvian communities in the United States and Canada. Interested parties can contact Maija Hinkle, maijahinkle@verizon.net on by called her at 607-273-1319.

     

    Legends for photographs:

    • 1.       Jānis Čakars talks and shows the children’s picture book „Merry Christmas,” created in Czekhoslovakia in 1944 during flight from Latvia. Photo Maija Hinkle.
    • 2.       First page in the picture book „Merry Christmas.” Photo Maija Hinkle.
    • 3.       Last page in the picture book „Merry Christmas.” Photo Maija Hinkle.
    • 4.       Andra Zvārgule reads her mother’s letters about her flight from Latvia and life in DP camps.
    • 5.       Doll in Latvian traditional folk costume, made in refugee DP camp. Photo Lilita Bergs.
    • 6.       Peter Dajevskis brought the seat from the horse-drawn carriage, in which his mother left Latvia.
    • 7.       Inta Grunde demonstrated the traditional Latvian skirt, that her mother wove in DP camp.
    • 8.       Jolanta Mockus’ tea service, bought in Soviet Latvia. Photo Jolanta Mockus.    
  • 18 Oct 2013 1:41 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    „Latvians Abraod” (LaPa) Museum goes to the public in an „Antiques Roadshow” type event

    Maija Hinkle

                    On Sept. 22 a group of Philadelphia Latvians experienced an hitherto unknown event in Latvian society, which the organizers described as follows, „The ‘Latvians Abroad’ (LaPa) musuem meets the American TV program ‘Antiques Roadshow’.”

                    Just as for the popular TV program, people in Philadelphia were invited to bring their heirlooms to the event, significant belongings which they had brought with them from Latvia, or which represented some important aspect of the first years outside Latvia. But while in the TV program various experts try to determine on objects’ provenance and market value, the main role in the LaPa Roadshow belonged to the heirloom owners. Each owner told the audience about their object – its history, origin and significance in his life. After that a panel of museum specialists evaluated the relevance of the heirloom to museums, its significance in a historical, cultural, societal or personal context and how it might be used in museum expositions.

                    The stories and heirlooms that were brought to the event were extremely interesting, valuable and ofttimes moving, for example, the children’s Christmas picture book, drawn by the artist Alfreds Kalniņš and written by the author Vera Čakare in late 1944 in Czeckoslovakia as they were fleeing from Latvia in World War II. The first eight pages depict the happy, joyous activities of a traditional Latvian Christmas during peacetime – the father brings a freshly cut Christmas tree from snowy woods, the childran bake gingerbread cookies, they learn poems to recite to Santa Klaus, decorate the Christmas tree and on Christmas eve, the whole family enjoys the gaily decorated tree and Santa Klaus distributes presents to the children. The last page of the book shows what is happening in Latvia at the time – soldiers behind barricades, explosions, bombs, grenades and above all, uncertaintly about what happens now. „No other Chistmas book in the world has such a negative, dark and hopeless ending,” said Jānis Čakars, the grandson of the author and owner of the book. Jānis plāns to republish the book and would appreciate information about the artist Alfreds Kalniņš. Jānis’ e-mail: chakarsj@gmail.com.

                    The other stories and heirlooms were just as significant. Andra Zvargule read excerpts from letters, which her mother, the beloved actress of the Latvian National Theater, Nina Melbarde, had written to her sister about daily life during the flight and in DP camps. Andra also displayed a doll in Latvian folk costume, made by her aunt in DP camp and a very popular present in the camps. Peter Dajevskis brought a wooden bench from the horse-drawn carriage with which his mother, the popular National Theater actess, Helga Gobzine, had travelled from her home in Western Latvia to the DP camp Meerbeck in the British Zone in Germany during World War II. How the horses and carriage managed to travel on a German army ship is a story all its own.

                    Several people brought beautiful skirts from traditional Latvian folk costumes to the Roadshow. As Maija Medne’s family fled from Latvia at the end of World War II, her mother had used the beautiful skirt as a bag for packing clothes. Since yarn was very difficult to get in refugee camps after the war, Inta Grunde’s mother had unravelled a family’s heirloom blanket, and used the yarn to weave the traditional skirt. Edgars Dale showed a beautiful crystal bowl, brought from Latvia by his Grandmother, and inscribed to his Grandfather, a few years before he was arrested and deported by the Soviet authorities in 1941, never to be seen again. Askols Zagars brought a big, beautiful painting, which his family had brought out from Latvia during World War II. The circus performer Frida Adamsons passed around her husband’s watch chain, made of Latvian silver coins from the 1930’s. Present day emigrants from Latvia were represented by Jolanta Mockas, who brought a set of porcelain coffee cups and pot, which she had obtained in Soviet Latvia after standing in line for a long time. When she had arrived at the front of the line, she was given a choice of only two things: the coffee set or some plates. As she had neither one, she chose the coffee cup set.

                    The heirlooms, which people took with them from Latvia, could be included in the „Latvian suitcase” exhibit, which LaPa staff are preparing for the celebration of „Rīga – European Capital of Culture” next year.  The exhibit is scheduled to open in the former KGB building in central Riga from April 30 – September, 2014.

                    Andris Grunde introduced the audience to the International Tracing Service (ITS) in Germany, which holds millions of personal documents from the World War II period. ITS is happy to research information and supply electronic copies of documents. Their internet address is: www.its-arolsen.org.

                    The event was opened by a half hour power point presentation by Maija Hinkle about LaPa – it’s mission, activities, exhibits, present projects and immediate plans. Further information about the museum can be obtained from their web site: www.diasporamuseum.lv , on their Facebook page „Latvians abroad – museum and research centre” or by writing to lapainfo@gmail.com.

                    The panel of museum specialists consisted of Lilita Bergs, the Director of the American Latvian Association Latvian Museum, Maija Hinkle, the former President of the Board of Directors of LaPa, and Ints Dzelzgalvis, the former Vice-president of LaPa. The museum consultant Peter Dajevskis greatly enriched the discussions. We thank Sandra Milevski for the brilliant idea to combine the LaPa museum with the popular TV program and Laila Gansert for expertly chairing the Roadshow event. Judging from the comments by the participants and later also by other community members, the LaPa Roadshow was a great success. „You need to stage another LaPa Roadshow in Philadelphia, since now people know what this whole thing is about. I have some heirlooms at home that I’d like to brind to the Roadshow, too,” were comments that the organizers heard several times. Now they just have to think of how to translate „Roadshow” into Latvian. Up to now it seems to be one of those nontranslatable words.

                    The members of the LaPa Museum are ready to bring the LaPa Roadshow to other Latvian communities in the United States and Canada. Interested parties can contact Maija Hinkle, maijahinkle@verizon.net on by called her at 607-273-1319.

     

    Legends for photographs:

    • 1.       Jānis Čakars talks and shows the children’s picture book „Merry Christmas,” created in Czekhoslovakia in 1944 during flight from Latvia. Photo Maija Hinkle.
    • 2.       First page in the picture book „Merry Christmas.” Photo Maija Hinkle.
    • 3.       Last page in the picture book „Merry Christmas.” Photo Maija Hinkle.
    • 4.       Andra Zvārgule reads her mother’s letters about her flight from Latvia and life in DP camps.
    • 5.       Doll in Latvian traditional folk costume, made in refugee DP camp. Photo Lilita Bergs.
    • 6.       Peter Dajevskis brought the seat from the horse-drawn carriage, in which his mother left Latvia.
    • 7.       Inta Grunde demonstrated the traditional Latvian skirt, that her mother wove in DP camp.
    • 8.       Jolanta Mockus’ tea service, bought in Soviet Latvia. Photo Jolanta Mockus.    
  • 14 Oct 2013 11:55 AM | Jolanta Mockus (Administrator)

    „Latvieši pasaulē” mūzejs iet pie sabiedrības ar „Antiques Roadshow” tipa sarīkojumu

    22. septembra pēcpusdienā Filadelfijas Brīvo Latvju Biedrībā pulciņš Filadelfijas tautiešu pieredzēja vēl latviešu sabiedrībā neredzētu sarīkojumu, ko rīkotāji aprakstīja šādi: „topošais ārzemju latviešu mūzejs ‘Latvieši pasaulē’ (LaPa) satiek amerikāņu TV programmu ‘Antiques Roadshow’”.

    Tāpat kā populārajā TV programmā, cilvēki Filadelfijā bija aicināti atnest uz sarīkojumu kādu savai ģimenei sevišķi nozīmīgu relikviju, kuru viņi bija paņēmuši līdzi no Latvijas, vai kas liecinātu par viņu dzīvi pirmajos gados jaunajā vidē. Bet kamēr TV programmā dažādi senlietu speciālisti mēģina izskaidrot priekšmeta izcelšanos un novērtē tā tirgus vērtību, LaPa „Roadshow” sarīkojumā galvenā loma bija relikviju īpašniekiem. Katrs īpašnieks pastāstīja publikai par priekšmetu – tā vēsturi, izcelšanos, un lomu viņu dzīvē ārpus Latvijas. Pēc tam mūzeju speciālistu padome izvērtēja priekšmeta nozīmi mūzejiem, kā tas varētu tikt lietots mūzeja eksponātos un ko tas nozīmē vēstures, kultūras un sabiedriskā kontekstā.

    Piedāvātie stāsti un priekšmeti bija fantastiski interesanti, vērtīgi un daudzreiz arī aizkustinoši, piemēram, autores Veras Čakares un mākslinieka Alfreda Kalniņa bēgļu gaitās Čehoslovākijā radītā bērnu bilžu grāmata 1944. gada Ziemassvētkos. Astoņās lappusēs grāmata attēlo tradicionālo, jautro, satraukumu un gaidu pilno gatavošanos Ziemassvētkiem, kā to parasti darīja Latvijā miera laikos – tēvs atnes eglīti no sniegotā meža, bērni to pušķo, mācās dzejoļus, cep piparkūkas un svētku vakarā eglīte deg košām svecītēm un bērni saņem dāvaniņas no Ziemassvētku vecīša. Pēdējā lappuse rāda, kas tanī laikā notiek Latvijā – karavīri tranšejā, eksplozijas, bumbas, šautenes, karš, un pāri visam neziņa par to, kas notiks. „Nevienai citai bērnu svētku grāmatai pasaulē nav tik tumšas, bezcerīgas un briesmīgas beigas,” liecina grāmatas īpašnieks un autores mazdēls Jānis Čakars. Jānis plāno pārpublicēt grāmatu un lūdza tālāku informāciju par mākslinieku Alfredu Kalniņu. Jāni var kontaktēt uz: chakarsj@gmail.com.

    Citi stāsti un priekšmeti bija tikpat nozīmīgi. Andra Zvārgule nolasīja vēstuļu izvilkumus, ko viņas māte, iemīļotā Nacionālā teātra aktrise Nina Melbārde, bija rakstījusi DP nometnē, uzskatāmi un dažreiz arī dramatiski aprakstot bēgļu gaitas un nometņu dzīvi. Viņa arī izstādīja savs tantes DP nometnē gatavoto tautu meitu, kam bijis liels noiets nometnē. Pēteris Dajevskis atnesa koka sēdekli, ko ģimene bija saglabājusi no zirga ratiem, ar kuriem viņa māte, populārā Nacionālā teātra aktrise Helga Gobzine bija braukusi visu ceļu no viņas mājām Džūkstē līdz pat Mērbekas DP nometnei Vācijas angļu zonā. Kā rati ar zirgiem tika uz kuģa ir stāsts pats par sevi.

    Vairāki cilvēki atnesa vēsturiskus tautas tērpu svārkus. Atstājot Latviju kara laikā Maijas Mednes mamma bija lietojusi sava tautas tērpa svārkus maisu vietā. Toties Intas Grundes mamma izaudusi brunčus DP nometnē no diegiem, ko viņa ieguvusi izjaucot no Latvijas līdzpaņemtu segu, kas piederējusi viņa vīra mātei. Edgars Dāle pastāstija par skaisto kristalla trauciņu, ko no Latvijas izveda viņa vecmamma, pēc tam, kad viņas vīru, trauciņa īpašnieku, komunisti bija izsūtījuši uz Sibiriju. Askolds Žagars atnesa lielu, no Latvijas līdzpaņemtu gleznu.  Toties cirkus māksliniece Frida Adamsons parādīja klātesošiem sava vīra pulkstens ķēdīti, gatavotu no Latvijas monētām. Arī šodienas izceļotāji no Latvijas bija pārstāvēti ar Jolantas Mockas porcelāna tējas servīzi. Jolanta servīzi bija ieguvusi stāvot garā rindā padomju laikā. No Latvijas līdzpaņemtie priekšmeti varētu tikt pievienoti „Latvieša koferis” izstādei, ko LaPa mūzeja līdzstrādnieki gatavo „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” svinībām 2014.gadā. Izstāde būs apskatāma Rīgā, t.s. stūra mājā no maija sākuma līdz septembra beigām.

    Andris Grunde iepazīstināja klātesošos ar International Tracing Service (ITS) Vācijā, kura archīvos atrodas miljoniem personīgo dokumentu no otrā pasaules kara laikiem. ITS labprāt atrod dokumentus un izdod to kopijas, viņu interneta adrese: www.its-arolsen.org/

    Sarīkojumu ievadīja ilustrācijām bagāts Maijas Hinkles stāstījums „power point” formātā par „Latvieši pasaulē” muzeju – tā mērķiem, darbību, projektiem un tuvākā laika plāniem. Vairāk par muzeju var uzzināt muzeja interneta vietnē, www.lapamuzejs.lv, rakstot uz lapainfo@gmail.com, vai uz Facebook: latvians abroad – museum and research centre.  

    Priekšmetu vērtētāju panelī piedalījās ALA Latviešu mūzeja direktore Lilita Berga, bijušā LaPa mūzeja valdes priekšsēdētāja Maija Hinkle un bijušais LaPa valdes vicepriekšsēdis Ints Dzelzgalvis. Vērtēšanu bagātināja mūzeju speciālista Pētera Dajevska komentāri. Liels paldies Sandrai Milevskai par geniālo ideju – apvienot LaPa mūzeju ar populāro TV programmu - un Lailai Gensertei par ļoti prasmīgi novadīto sarīkojumu. No apmeklētāju un vēlāk arī citu cilvēku teicieniem liekas, ka sarīkojums izdevās lieliski. „Jums jārīko vēl viens sarīkojums Filadelfijā, jo tagad mēs saprotam, kas šis vispār ir par pasākumu. Man arī mājās ir lietas, ko parādīt,” bija vairākas reizes dzirdēts komentārs. Tagad tikai jāmēģina izdomāt vārdu latviešu valodā, kas atbilstu šāda veida pasākumam.

    Mūzeja līdzstrādnieki ir gatavi aizvest LaPa „Roadshow” arī uz citām kopienām Ziemeļamerikā. Interesenti var kontaktēt Maiju Hinkli, maijahinkle@verizon.net vai zvanot uz 607-273-1319. 

  • 05 Oct 2013 10:08 PM | Jolanta Mockus (Administrator)
    Šovakar, pēc iespaidīgas ALMA mākslas izstādes atklāšanas, bija lielisks Riharda Fedotova koncerts Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā. 

    Kaut ko tik jaunu un svaigu nebijām šeit ilgi piedzīvojuši, tāpēc man šobrīd šķiet, ka šis tomēr ir jauns un cerību pilns radošs laikmets latviešiem pasaulē.

    Par Rick Feds mājas lapā:
    Rihards Fedotovs is a European drum phenomenon that has performed with countless of world acclaimed artists.
    He came to the U.S. in 2010 after receiving Fulbright scholarship to study. In a short period of time he has established his name in the Philadelphia gospel scene. He also performs with Djs and jazz musicians such as Ascendance, John Swana, Joel Frahm, Tim Motzer, Anthony Tidd, Dave Manley, The Hazelrigg Brothers, Nomsa Mazwai to name a few.
    Rick Feds Society serves him as a platform where he shares all his diverse musical experiences. His original compositions bring a fresh approach to dance music, they cross the borders among different music genres.
    His virtuosity as a drummer as well as his engaging personality attracts crowds on both sides of the Atlantic. 

    Visit www.rickfeds.com to watch videos and check upcoming concert dates!


  • 16 May 2013 4:50 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

    Dzejnieka Imanta Ziedoņa daudzinājums
    Pavasara ziedonī

                     Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot   

                                                (I. Ziedonis, Epifānijas)                

     Pensilvānijas pavalstī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā, kas ir vecākā latviešu biedrība ASV, 27. apriļā sestdienas pievakarē bija sanācis kopā paprāvs pulciņš laužu no tuvienes un tālienes, lai daudzinātu nesen viņsaulē aizgājušo latviešu tautas izcilāko un iemīļoto dzejnieku Imantu Ziedoni (1933.5.V – 2013.27.II ). Šo pasākumu bija ierosinājuši kopas Satekla dievturi.

      Dzejnieks Modris Miervaldis Mednis vakarētājiem pastāstīja: “ Daudzināt tas ir godāt, parādīt daudz goda, daudz cieņas, tas ir – cienīt, slavēt, teikt, uzteikt … Daudzināt ir labi, tādēļ daudzinam daiļo, krietno, skaisto, labo; to tīro, to dzidro, to dižo … Nekad mēs nedaudzinam ļaunu, nebalto dienu, ļaunus ļaudis, bēdu, nelaimi. Kā daina teic: ‘Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju: liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama.’ Nelaimi un bēdu liekam zem akmens, ejam pāri dziedādami. Dažādos laiku metos mēs vēlam  viens otram daudz laimes, daudz baltu dieniņu, daudz prieka, daudz mīlestības. Daudzinājums nav izrāde, ko ļauži sanākuši noskatīties, noklausīties. Mēs visi, pulkā sanākušie, esam daudzinājuma dalībnieki. Tādēļ arī visi piedalamies daudzinājumā. Daudzinājums ir rituāls, sena mūsu tautas paraša.”

      Daudzinājuma rituāla vadītāja Sandra Milevska un Laila Medne, kā arī viesi lasīja I. Ziedoņa dzeju par mīlestību, dabu, sauli, vēju par Dieva pasaulīti. Dzejas lasīšana mijās ar latviešu tautas dziesmu skandēšanu, jo dzejnieks mīlēja tautas dainas un tradīcījas.

      Dzejnieks ir teicis: “Es guļu un domāju, kas mēs esam. Kas tu esi pret mani, kas es esmu pret tevi. Cilvēki apkārt, radi … Kas es pats esmu? Kas es esmu, kur esmu sevi ieraudzījis. Šajā skaistajā pasaulē. Par to vien varētu uzrakstīt, ka tu sajēdz, cik pasaule ir skaista, kā tu to saproti, bet neko nevari izdarīt, nevari uzrakstīt. Par to vien varētu uzrakstīt…

      Daudzinot un godinot Imantu Ziedoni, vakarētāji izšķirstīja dzejoļu krājumus Kurzemīte, Poēma par pienu, Motociklu vasara, Epifānijas u.c. Lailai spēlējot ar ģitāru un Modrim ar vijoli, tika izdziedātas latviešu tautas dziesmu dziesmas no Dainu pūra. Sanāca saulītei trejādi viesi/ Nāk tēvsi, nāk māte, nāk bāleliņi/ Nāk mazas māsiņas kā magonītes/ Nāk mazie brālīši kā ozoliņi.                                                         

      Prieks bija redzēt jauno paaudzi viesu vidū. Pie viena galda sēdēja Ģirta Zeidenberga mazbērni Māra Līva un Nils Namejs Jansoni un arī Ritas Vilciņas meita Tija, kas nolasīja Ziedoņa dzejoli par tauriņiem un zemestrīci.

      Daudzinājumā pieminēja arī Ziedoņa un Noras Ikstenas “Nenoteiktā bija”. Grāmata ir par dzejnieka dzimtu, bērnību un valodas noslēpumiem. Publiciste Inese Zandere saka: “Ziedoņa bērnībā jābūt kādam knifam kāpēc viņam tik ļoti patīk intelektuāla spēle, izgudrojumi, skaistas un izaicinošas pozas, kāpēc viņam  ir tik liels nemiers un tik valdzinošs niķis – tik tīrs medus poda dibenā.”

      Ievērojamu vietu mūzikā ieņem dziesmas ar I. Ziedoņa dzeju. Dzejnieks gan ir teicis: “Savu dzejoļu neiederību mūzikas valodā esmu nereti jutis. Tie ir tādi kā pārāk samezgloti mūzikāli ritmizētam plūdumam, aprauti vai arī pārāk sablīvēti un sačupoti.” Dzejnieks gan ir bijis apbēdināts, ka viņa, klausītājiem sūtītie vārdi varbūt ir aizgājuši skaņu vējā neuztverami. Toties ir bijis gandarīts, ka ir saklausījis dziesmā, kopā ar komponistu un dziedātāju, arī sevi – sadzirdamu un saprotamu.

      Ņudžersijas latviešu biedrības priekšsēdim Jānim Studentam, spēlējot ar akordeonu, vakara dalībnieki nodziedāja Raimonda Paula komponēto, viegli dziedamo Upē naktī pīles kliedz un bija noprotams, ka šīs dziesmas vārdi neaizgāja skaņu vējā nesaprasti. Pēcāk mēģināja nodziedāt arī Dziesmiņu par prieku un Svētvakars, bet tās nesanāca … Neraugoties uz to, ka dzejnieks uzskatīja savas dzejoļus ne visai piemērotus mūzikālai apdarei, viņa dzeja ir viena no visvairāk komponētajām.

      Skandējot dzeju, dziedot, jokojot un mielojoties, laiks aizritēja nemanot un tikai īsi pirms pusnakts ļaudis ar labām domām devās mājup. Viesistabā uz galdiem koši dzeltenos podiņos palika smaržojot koši dzeltenās narcisītes un šaurās papīra strēmeles ar I. Ziedoņa dzejas vārsmām: “Mīlestība zied galotnē. Kā jauns sarkans čiekurs eglē. Tur citādi šalc vējš un smaržas ir tuvāk Saulei” vai arī “Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi” u.t.t.

                                                                     Laima S. Dzene,

                                                                          teksts un foto


  • 20 Dec 2012 5:19 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

                Škiet neticami, ka jau pie beigām ir pienākusi lielā uzdrīkstēšanās, mazai vietējai latviešu saujiņai viena gada tecējumā sarīkot 120 notikumu, lai atzīmētu Filadelfijas Brīvo latvju biedrības, mūsu pašu sirmās "māmuļas", 120. jubileju! Tikpat neticami šķiet tas, ka šis pēdējais no visiem publicitātes preses rakstiem nemaz nedrīkst pārāk veiksmīgi publicēt pašu pēdējo sarīkojumu, jo no mūsu telpu atļautajām maksimālajām 200 vietām, jau 190 ir aizrunātas Vecgada vakara ballei, kuru lieliski ir noorganizējusi jaunās paaudzes BLB valdes locekle Laila Bundža Gansert.  Tātad, aicinām pēdējos 10 cilvēkus pieteikties uz balli, kura būs stāvgrūdām pilna ar jaunajiem un vairs ne tik jaunajiem elegantajiem svinētājiem no vairākiem latviešu centriem, kurā mūziku spēlēs latviešiem labi pazīstamais Bill Aust un arī DJ Larry, kurā baudīsim uzkodas, torti, saldos, un protams pusnakts šampanieti, un, pats galvenais, kur kā viena kopiena sagaidīsim jauno gadu ar visu tās nezināmo bet daudzsološo laimi.  Uz redzēšanos Filadelfijā!


                Jaungada balle pirmdien, 31. decembrī, sākums 8:30 vakarā.  Piedalīšanās $40 no personas, no 12.-18. g.v. $20.  Iepriekšēja pieteikšanās un samaksa pie Lailas Gansert lgansert@gmail.com, vai sūtot čekus uz Philadelphia Society of Free Letts, 531 N. 7th St., Philadelphia, PA 19123.  Lūdzu ievērojiet, ka FBLB bārs var pieņemt tikai naudu, nevis kredītkartes.


                 Filadelfijas Brīvo latvju biedrība visus jubilejas gada notikumus <<120x120>> ietvaros rīkoja ar Latviešu fonda atbalstu - paldies par uzticību un lielo devumu!


                                                                                        Sandra Milevska  

  • 10 Dec 2012 3:34 PM | Jolanta Mockus (Administrator)
                Pirmssvētku steiga un kņada beidzot ir norimusi un būtu jāiestājas klusajam skaistajam ilgošanās laikam, kad gaisma atkal pārspēs tumsu.  Bet vai mēs spēsim atkāpties no komerciālā iepirkšanās drudža, lai zvaigžņu starojumā sagaidītu ziemas saulgriežus ar klusuma brīdi un mūsu tautas daudzu paaudžu tecējumā sakrātajām dziesmām un citām vērtībām?  Šogad tieši saulgriežos Sateklas dievtuŗu kopa piedāvā visiem tautas mantojuma cienītājiem šādu iespēju -- vienkārši, silti, un mīļi sanākt uz vakarēšanu.  Iesāksim 21. decembŗa vakarā plkst. 19:30, lai sveču gaismā ar priežu sveķu vīraku svinētu mūsu lielās indo-eiropiešu cilts kārtējo gaismas uzvaru pār tumsu.  Šogad pie tam varena izdziedāšanās ir neizbēgama, jo atkal ģeografiski apvienosies, kaut uz neilgu laiku, Medņu sieviešu, Maijas, Lailas, un Imantas, dziesmotā trijotne, kas mūs visus sev aizraus līdzi tautas dziesmu bezgalībā.  Gaidām jūs visus!

                Sateklas saulgrieži Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā, piektdien, 21. decembrī, 19:30.  Nākošais un pēdējais 120. jubilejas gada sarīkojums - Vecgada vakara balle.  Paldies Latviešu fondam par atbalstu visiem 120+ jubilejas gada notikumiem.  Paldies arī Ilonai Vilciņai par visa gada reklāmām LatvianUSA.com.  Un paldies darba rūķēm Jolantai Mockus un Ritai Vilciņai.

                                                                            Sandra Milevska

The Philadelphia Society of Free Letts (The Latvian Society) 531 N. 7th Street • Philadelphia PA • 19123-3501 | (215) 922-9798

Powered by Wild Apricot Membership Software