http://latviansociety.com/resources/Pictures/%20Biedribas%20Logo%20B.png?download

FILADELFIJAS BRĪVO LATVJU BIEDRĪBA
PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS

Pārdomas priekšvēlēšanu politiskajā virpulī By Sandra Milevska

13 Sep 2011 3:21 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

Valdis Liepiņš (ZRP) uzrunā vēlētājus Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

                                                                                    Sandra Milevska

Ir palikusi mazāk kā viena nedēļa līdz ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, un politiskās kaislības ir sasniegušas nebijušus augstumus:  nomelnojoši preses uzbrukumi, vairāku sabiedrisko uzskatu firmu pilnīgi pretrunīgas aptaujas, dezinformācijas lavīna.  Tam pretī cenšas stāvēt dažādas racionālas partiju kandidātu un programmu analīzes, plus izmisīgi mēģinājumi veicināt lielāku balsotāju piesaisti, īpaši ārzemēs, tos uzrunājot internetā izplatītos filmu klipos. 

Veco trimdu pāris nedēļu laikā ir aplaimojuši divi redzami kandidāti.  Ja 1. septembrī Priedainē uzstājās Raivis Dzintars, galvenais Nacionālās apvienības (VL-TB/LNNK) vadītājs, tad 11. septembrī Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā (vēlēšanu iecirknis nr. 1066, atvērts sestdien, 17. septembrī 7:00-20:00) sanākušos apmēram 35 klausītājus uzrunāja agrākais Anglijas, tad Kanādas, tagad Latvijas latvietis Valdis Liepiņš, nr. 6 Zatlera Reforma partijas Rīgas vēlēšanu sarakstā.  Liepiņam jau ir ievērojama pieredze Latvijas politikā, jo bija agrākais Jaunā laika/Vienotības biedrs, un kalpoja četrus gadus šīs partijas ietvaros kā Rīgas Domes deputāts.  Iesaistījās ZRP partijas veidošanā tās pašos pirmsākumos.

Savā uzrunā Liepiņš atgādināja apstākļus, kas ir noveduši pie Zatlera lēmuma ierosināt Saeimas atlaišanu.  Formāli valdošā koalīcija (Vienotība plus ZZS) savos reālos balsojumos bieži izpaudās kā reāli valdoša koalīcija ZZS plus SC un PLL, jo kopā bloķējoties 51 balsojumā šīs partijas panāca, starp citu, ar labu reputāciju apveltīto Jāņa Maizīša un Andreja Judina neapstiprināšanu amatos, bet ar šaubīgām reputācijām apveltīto Jura Jansona un Vinetas Muižnieces (nevis Baibas Rozentāles, kā kļūdaini parādījās Liepiņa materiālos) apstiprināšanu, plus balsojumus pret partiju finanšu pārkāpumu sodāmību, pret patiesā labuma ieguvēju uzzināšanu, pret atklātiem Saeimas balsojumiem par amatpersonām, un kā pēdējo pilienu, balsojumu aizliedzot KNAB kratīšanu Šlesera (PLL) mājās.  Un, protams, paša Zatlera nepārvēlēšanu kā Prezidentu.  Paredzamais sekojošais scenarijs varēja būt Vienotības/ZZS valdības gāšana, kas izraisītu neizbēgamu Prezidenta Bērziņa aicinājumu SC veidot valdību (jo nebūtu citas pietiekami lielu atbalstu guvušas partijas ko aicināt).  Valdības gāšanas iespēja likās īpaši ticama, jo nesenā ekonomiskā izaugsme ļautu jaunai koalīcijai gūt laurus par labākiem laikiem, kas protams radās pateicoties iepriekš padarītam smagam un nepopulāram darbam ar budžetu.  Šajos apstākļos Zatlers 28. maijā nosauca trīs oligarhus vārdā un ierosināja Saeimas atlaišanu, kuru atbalstīja tauta 23. jūlija referendumā piedaloties 44% no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem, gandrīz visi nobalsojot „par”.

ZRP programmas pamatpunkti ir 1) politiskās sistēmas sakārtošana (vēlēšanu sistēma, vēlētāju reģistrs, Saeimas kārtības rullis izskaužot atturēšanos balsojumos un slēgtus balsojumus par amatiem, Satversmē paplašināt Prezidenta tiesības).  Pats Liepiņš gan nepiekrīt vienai ZRP nostājai, par tautas vēlētu Prezidentu, pret ko viņš partijas ietvaros cīnās; 2) tautsaimniecības izlīdzināta ilgtermiņa attīstība (bezdeficīta budžets, vienādi spēles noteikumi, uzņemējdarbības veicināšana caur nodokļu politiku), un 3) sabiedrības saliedēšana uz latviešu valodas pamata (automātiska pilsonība jaundzimušajiem, latviešu valodas apgūšanas atbalsts, dubultpilsonība, uzņēmēju, arodbiedrību un NVO sadarbība, uzsvars uz dažādu minoritāšu iekļaušanu, izvairoties visus grupēt zem krievu valodas).  Šo programmu papildina 10 ZRP principi:  vienādi spēles noteikumi visiem; maza un praktiska pārvalde; neatkarīga, ātra, taisna tiesa; spēcīgas ģimenes un kopienas kas lemj un dara bez ierēdņu starpniecības; katrs atbild un lemj par sevi un savu bērnu labklājību un veselību; ekonomika ar stingru naudas disciplīnu un saprotamiem un samaksājamiem nodokļiem; Eiropas mērogā konkurētspējīga izglītība; pilsoņu iniciatīvas un referendumi pašvaldībās un valstī nevis lēmumi šauru grupu interesēs; godīga konkurence; visi ir mūsējie, kas ir par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un kas godā latviešu valodu.

Pieskaroties arī dažādiem ZRP veidošanas procesa blakus jautājumiem,  Liepiņš tomēr izlaida jautājumu par to, kādu lomu šajā lēmumā spēlēja Zatlera nepārvēlēšana, kā arī paredzamā viņa Kancelejas darbinieku nomaiņa, kas tagad veido partijas kodolu.  Liepiņš minēja trīs iemeslus Zatleram dibināt pašam savu partiju: jo tieši viņš, nevis Vienotība, pieteica karu oligarhiem; jo atsevišķi viņš iegūtu neapmierinātos vēlētājus; jo atsevišķi viņa partija gūtu vislielāko pievienoto vērtību.  Liepiņš arī minēja, ka kaut no sākuma viņš pats esot izturējies negatīvi pret Zatlera vārda ielikšanu partijas nosaukumā, tomēr šis vārds dod tūlītēju atpazīstamību, identitāti un sasaisti ar partijas politisko platformu – jo tās ir Zatlera reformas (nevis teiksim reformas no tagad dibinātās Šlesera Reforma partijas) ar iespēju izveidot reformu koalīciju. 

Runātājs arī izteicās par citām partijām.  ZZS vēl pievelk vēlētājus vai nu ar pirmās republikas laiku simpātijām un toreizējo orientāciju uz laukiem un to iedzīvotājiem (kaut šī partija šodien ir pavisam kas cits, un tikai sliktā nozīmē) vai caur Lemberga/Ventspils popularitāti, kaut Lembergs vispār nav ZZS kandidātu sarakstā un nekad nav bijis.  Tomēr abas ZZS un SC izceļas ar balsu pirkšanu, populismu (piemēram par pensiju indeksāciju, ko Latvija vienkārši nevar atļauties) un programmu neatbilstību reālai praksei Saeimā.  Vienotībā partijas ierindu pārstāvji un darbinieki patiešām esot vienoti; diemžēl taisni partiju vadītāji ir tie, kas nevar vienoties dalot amatus, izvēlot sabiedrotos, utt., kas rod negatīvu iespaidu pašu aprindās.  Liepiņš uzskata, ka ZRP un V papildina viena otru.  Bet pret NA (VL-TB/LNNK) spēkiem Liepiņš vērsās kā populistisku, sadrumstalotu, ar ekstrēmiem elementiem, un piesauca Dzintara vairākkārtēju ES karoga dedzināšanu, Iesalnieka aiziešanu no partijas sakarā ar neapdomātiem izteikumiem par Norvēģijas traģēdiju, un neparedzēto seku bīstamību, kā piemēru savāktie 12,500 paraksti par krievu kā Latvijas oficiālu valodu, kuru savākšana sekoja NA uzstādījumiem un uz kuru visticamāk nāksies atbildēt Saeimai balsojot, ka arī Prezidentam un tautai. 

Valdis Liepiņš pats sola kā deputāts turpināt jau veiksmīgi iesākto (caur VĒL) darbu pie Saeimas ievēlēšanas sistēmas un Saeimas iekšējās darbības un iekšējās vēlēšanu sistēmas, bet piedāvā visas ZRP reformas politikā,  tautsaimniecības atkopšanos, un politiķu paaudžu maiņu.  Kā visaptverošo mērķi viņš uzstāda atbalstu partijām, lai ZRP + V + NA pārspētu SC + ZZS + PLL pie apstākļiem, ka LPP droši vien nepārsniegs 5% barjeru, bet SC ir pirmajā vietā un bauda stabilu 20-21% vēlētāju atbalstu, turklāt ar pieaugošu tendenci.  Latviešu balsotāji nedrīkst palikt mājās, un tie nedrīkst balsot par sīkpartijām, jo abas šīs situācijas proporcionāli vairo punktus visām partijām, tātad pirmkārt SC.

Kā pēdējo jāatgriežas pie Raivja Dzintara Priedainē uzsvērtā, ka ZRP esot tikai viena sarkanā līnija valdības veidošanā, t.i. pret ZZS kā oligarha partiju.   Kandidāts Liepiņš tieši atbildēja šim pārmetumam, apliecinot ka ZRP esot tomēr otra sarkanā līnija attiecībā uz SC, un tā paredz sadarbību tikai ja okupācijas fakts tiek atzīts, viena valsts valoda tiek paredzēta, un oligarhu atbalsts netiek pieņemts.

Šoreiz ir skaidrs, ka tipiskajam ārzemju latvietim ir jābalso vai nu par ZRP, V, vai NA.  Bet izšķirties starp tiem nav viegli, jo katra no šīm partijām jau ir sagādājusi pamatu vilties, vai nu izejot no tās iepriekšējās darbības vai, sevi vēl nepierādījušās ZRP gadījumā, izpētot dažas nianses par vairāku kandidātu finansēm, izglītību, vai iepriekšējām saitēm.  Bet galvenais jautājums paliek:  vai tad SC, kura tikko Daugavpilī izsniedza $100 naudas zīmes maznodrošinātiem jauniem cilvēkiem lai tie latviešos aģitētu par SC nepieminot valodas jautājumu, ar Krievijas vēstniecības mašīnu fonā, patiešām nav jau šodien skaidri zināma oligarhu (šoreiz tikai svešzemes) partija? 

Balsojam sestdien visi!  Katra vēlēšanu apgabala katras partijas katru kandidātu un programmu var izpētīt http://socialasreformas.wordpress.com/2011/09/11/11-saeimas-velesanam-pieteiktie-visi-1092-kandidati-velesanu-apgabalo/ .  Ārzemju latvieši balso Rīgas apgabalā.

The Philadelphia Society of Free Letts (The Latvian Society) 531 N. 7th Street • Philadelphia PA • 19123-3501 | (215) 922-9798

Powered by Wild Apricot Membership Software