http://latviansociety.com/resources/Pictures/%20Biedribas%20Logo%20B.png?download
FILADELFIJAS BRĪVO LATVJU BIEDRĪBA
PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS

Ziņas (News)

Mazs brīnums By Sandra Milevski

20 Aug 2011 7:29 PM | Jolanta Mockus (Administrator)

          Mazs brīnums

                                                                                    Sandra Milevska

It nekas neliecināja, ka parasts ikdienišķs trešdienas darbdienas vakars izvērtīsies par visaizkustinošāko, pacilājošāko notikumu, kādu Filadelfijas Brīvo latvju biedrība ir piedzīvojusi pēdējo gadu laikā.  Gluži pretējais – nepazīstama vācieša negaidīti pieteikts referāts par nezināmu tematu, mūzikas terapiju Latvijā, škita tik nepievilcīgs, ka nācās to apmeklēt aiz pienākuma sajūtas un vienkāršas pārliecības, ka ļoti maz cilvēku sanāks.  Un tā arī bija, jo 2011. g. 27. aprīlī sanāca veseli 11 cilvēku, kas no šī sarīkojuma kā viens aizgāja maza brīnuma skarti.

Dr. Reiners Hauss (Reiner Haus), Datelnas (Vācijā) Universitātes bērnu slimnīcas Mūzikas terapijas departamenta vadītājs un starptautiski atzīts speciālists šajā laukā, klausītājus uzrunāja par to, kas vispār ir mūzikas terapija, kā arī stāstīja par Mūzikas terapijas MA programmas izveidošanu Liepājas universitātē.  Šīs terapijas pamatdoma ir vienkārša:  ar mūzikas nodarbībām (vokālās un instrumentālās improvizācijas, kustības, un klausīšanos) palīdzēt attīstīt pacientu ar īpašām vajadzībām fiziskās, emocionālās, domāšanas un sabiedriskās iemaņas.  Improvizētie mūzikas elementi it kā no apakšas uztur un atbalsta pacientus viņu varēšanas līmenī, bet terapeiti piemērojas pacientam un tam, kas tajā mirklī notiek dotajā nodarbībā, jo nevis pati mūzika bet mijiedarbība starp pacientu un terapeitu nosaka šīs metodes veiksmīgumu.  Kaut šāda terapija nevar pašas slimības dziedēt, tā var veicināt fizisko rehabilitāciju, mazināt sāpes, uzlabot atmiņu, uzlabot komunikāciju, palīdzēt izrādīt jūtas, mazināt stresu, un veicināt vispārējo labsajūtu.

Lai dotu konkrētu priekšstatu par to, kā tas darbojas, Dr. Hauss rādīja video no vairākām terapijas sesijām ar trīs dažāda vecuma pacientiem ar atšķirīgām slimībām.  Pirmais, kādus astoņus gadus vecs zēns -- liepājnieks, palsijas ietekmē nevar runāt (balssaites muskuļu dēļ) un dzīvo, muskuļu sastingumā sarāvies, savos braucamos ratiņos.  Te ir ne tikai fiziskas problēmas, bet arī zema pašcieņa, jo bērns ir ar normālu inteliģenci un redz, ka citi skrien, runā, bet viņš nevar.  [Atgādinu par pasaulslaveno astrofiziķi Stīvenu Havkingu, kas līdzīgi sarāvies dzīvo braucamos ratiņos un runā caur balss sintezatoru.]  Pa vairākām terapijas sesijām mēs redzam, kā bērns uzlabo savas spējas, ritmā sitot bungas ar savu stiprāko labo roku (pie terapeita klavierspēles un dziesmas savā meldijā, iepinot viņa vārdu lai izceltu pacientu pašu -- „Mareks sit bungas, bungas”) un, uz laiku atbrīvojies no ratiņiem un sēžot terapeitam blakus uz klavieru sola, gūst pašapziņu, kad ar nederīgo kreiso roku arī var spēlēt t.i.dauzīt līdzi.

Otrais pacients ir Vācijā priekšlaicīgi, 24. grūtniecības nedēļā, dzimušais zīdainītis, kas guļ inkubatorā.  Dr. Hauss norāda, ka šāds zīdainītis Latvijā šodien nevar izdzīvot, jo valstī trūkst vajadzīgās aparatūras.  Zīdainis dzīvo nemitīgās sāpēs pateicoties neattīstītajai gremošanas sistēmai kā arī plaušām, kam vajag mākslīgu elpināšanu ar  ventilatoru.  Bērna fiziskās labsajūtas mērauklas ir divas:  sirdspukstu ātrums (jo lēnāk, jo labāk) un skābekļa uzņemšanas daudzums (jo vairāk, jo labāk).  Filmā mēs redzam tikai vienu terapeita pirkstu, kas maigi glāsta bēbīša vaigu un pieri, ārstam ritmā dūdojot.  Bet vienlaicīgi parādās mēraparātu rādījumi, kur mēs redzam krītošo sirdspukstu tempu un pieaugošo skābekļa patēriņu.  Pēc laiciņa bērns redzami atslābst, un parādās it kā pat mazs smaidiņš...

Trešais pacients ir 65. g.v. Parkinsona slimnieks, kas knapi var piecelties no krēsla un nostāv uz vietas tikai turoties pie klavierēm.  Ar viņu darbojas mūzikas terapeits pie klavierēm ar palīdzi, kura pakāpeniski, pieturot viņu, veicina dažu soļu speršanu, tad laika gaitā viņš jau pats var spert soļus, tad staigāt, un pašās beigās jau priecīgs maršē un sper dejas soļus mūzikas pavadījumā.  Pēdējā kadrā viņa sieva ir ataicināta ciemos, un viņi divatā izdejo nevainojamu fokstrotu gandrīz kā jaunībā.  (Kāda klausītāja vaicāja par regulāras izkustēšanās lomu prāta spēka un atmiņas uzturēšanā, un atbilde liecināja, ka Biedrībai ieteicams ik mēneša pensionāru saietu pārvērst par dejas stundām!)

Šie aizkustinošie noskatītie kadri, aprakstīti vārdos, varbūt izskan pārāk kliniski, bet Dr. Hausa priekšnesumu caurstrāvoja dziļa cilvēciska labestība, vārdos neizteikts ticīgums, un liela pazemība.  Šīs īpašības izgaismoja visu viņa priekšnesumu, arī stāstu par mūzikas terapijas ieviešanu papriekšu Liepājā un tad visā Latvijā.  (Ja parādīsies kāds skarbāks vārds par to, tas nāk no šīs rakstītājas, nevis no Dr. Hausa.)  Profesors Dobelis esot caur Izglītības ministriju atradis Dr. Hausu 1998. g. augustā un aicinājis uz Liepāju, lai, izmantojot stipro vietējo mūzikas skolu beidzējus, uzsāktu Mūzikas terapijas maģistra programmu.  (Liepājas pedagoģiskā augstskola kļuva par universitāti 2009. g., un tagad to apmeklē 2659 studenti, no tiem 1581 pilna laika.)  Valdība nav piedāvājusi it nekādus pabalstus, argumentējot, ka šāda programma būtu vajadzīga Rīgā nevis kaut kur provincē.  Dr. Hauss savā referātā atkārtoti pievērsās šai pārējai valstij nelabvēlīgajai nostājai (ar medicīniski piemērotu komentāru no publikas par Latvijā izplatīto izteicienu par Rīgu kā ūdensgalvu); tomēr Hauss ar savu neatlaidību apgāja visus šķēršļus.

Sākotnējo uzrāvumu palīdzēja dot Vācijas vēstnieks, kas apelēja pie toreizējās Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.  Daži vārdi pareizajā vietā panāca, ka tomēr programmai nelika šķēršļus, kaut finanses nāca gandrīz tikai Vācijas valdības vai nevalstiskajām organizācijām.  (Vaicāts, kādu attiecību izrāda tagadējais Prezidents-ārsts, atbilde bija „it nekādu.”)    Pa pēdējiem 12 gadiem šo programmu par vairāk kā 400.000 eiro ir atbalstījuši Europa-Socrates un Erasmus, PHARE, PET, Vācijas un ASV vēstniecības, vācu slimnīcas, Volkswagen Rīga, Aktion Mensch, Bild am Sonntag, uc.  Un tagad Liepājas universitātes programma ir viena no 38 Eiropā.  Dr. Kauliņa un Dr. Medvecka ir devušas vajadzīgo piekļuvi savu slimnīcu pacientiem, un ar laiku ir dibināts pirmais mūzikas terapijas centrs Latvijā.  Iesaistīt vai dibināt visas šīs iestādes (divas slimnīcas, dienas centru, Kurzemes perinatālo centru, un terapijas centru) bija nepieciešami, lai maģistra programma varētu izvērst arī praktisko darbu pie savas jau tā plašās izglītības programmas, kuras priekšmetos ietilpst mūzika, psiholoģija, pedagoģija, dažādi medicīnas priekšmeti (neiroloģija uc.), speciālo vajadzību medicīna, un elementi no starptautiskās likumdošanas, piem. Konvencija par bērnu tiesībām.  Katru gadu programmu absolvē 10 studentu, un jau no sākuma to apmeklēja studenti no tik tālām vietām kā piemēram Daugavpils.      

Dr. Hauss katru gadu ir uzturējies Liepājā 4-6 nedēļas, kas ir pieticis, lai apgūtu brīvu latviešu sarunvalodu un protams veikt terapiju ar pacientiem.  Dr. Hauss atzīmēja šo atšķirību no tiem, kas dzīvo visu laiku Latvijā, gadus desmit, divdesmit, trīsdesmit vai visu mūžu un nevar iemācīties runāt.  Uz viņa personīgo popularitāti norāda ne tikai nopelnītais Liepājas universitātes goda doktors, bet arī Latvijas apstākļiem pārsteidzošais fakts, ka viņš uzturoties Latvijā apmetas tikai pie paziņām viņu mājās.  Un no maza iesākuma pašā Liepājā, mūzikas terapijas tīkls ir izpleties papriekšu g.k. pa Kurzemi (Skrīveri, Dobele, Jelgava, Vaivari, Vaiņode, Aizviķi, ) un tagad gandrīz pa visu Latviju, ieskaitot beidzot arī Rīgu.  Valsts nemainīja savu attieksmi, bet uzsāka pati savu Mūzikas terapijas maģistra programmu Stradiņa universitātē, kur no sākuma viņi vispār nekā nav zinājuši, un esot sastiķējuši lasāmvielu no Liepājas programmas.  Bet Dr. Hauss ir arī viņiem piepalīdzējis, un tagad šī programma esot līmenī.  Vaicāts, kāpēc valsts finansēja Stradiņu programmu bet ne Liepājas, Hauss atbildēja, ka visam esot jābūt tikai un vienīgi Rīgā – bet kāds no publikas oponēja, ka īstais iemesls ir vēlme noturēt naudas straumi, ko šāda programma saņem, zināmu cilvēku (resp. „savējo”) kontrolē.  Jo ne jau tāds, kā Dr. Hauss, naudu izdalīs pēc Latvijā pastāvošiem principiem.

Un tā patiešām ir bijis.  Liepājas programmas ietvaros, kamēr to vēl finansēja Eiropas līdzekļi, ierindas mūzikas terapeitam, kas no Liepājas izgāja citur Latvijā uz dažādām lielākām vai mazākām vietām, bija nodrošināta alga (9 Ls stundā), no kā var dzīvot.  Tātad ši programma ne tikai uzlaboja pacientu veselību, lietderīgi ievirzīja konkrētā profesijā mūzikas un citus studentus, bet arī izplatīja pa visu valsti pelnītspējīgus profesionāļus, kuri bagātināja savas vietējās ekonomijas.  Tagad, šai uzsākuma naudai izsīkstot, Dr. Hauss ir konstatējis, ka terapeiti saņem latu vai divus stundā, un viņiem ir atkal jāatgriežas pie divu vai trīs darbu strādāšanas, lai iztiktu.  Ar izbrīnu viņs komentē jaunās augstskolu studiju maksas (1100 Ls gadā), kas ir vairāk nekā Vācijā, bet pie daudzkārt zemākiem ienākumu līmeņiem.  Arī Liepājas iespējas absolvēt 10 studentu gadā tiek apdraudētas, jo vienkārši nav iespējams sadabūt studiju maksas.

Dr. Hauss apgalvoja, ka valstī, kura iesākās ar dziesmotu revolūciju, kura ir arī pazīstama ar savu augstvērtīgo zinātnisko pētniecību un daudzām balvām, ir jāvar turpināt šādu programmu.  Viņš arī vaicāja, vai mēs vispār zinām, ka bez Latvijas neviena Eiropas valsts himna nepiesauc Dieva svētību valstij un tautai (jo Anglija to dara tikai pašai karalienei).  Dr. Hauss aicināja visus jūnijā ierasties Liepājā, lai apciemotu Mūzikas terapijas izlaidumu un iepazītos ar programmu.  Bet Filadelfijas Brīvo latvju biedrības klausītāji aizgāja pacilāti no šīs labestību izstarojošās personas un apņēmības pilni sagādāt ziedojumus šai izcilajai programmai, kas izrāda visaustākās humānās vērtības.  Filadelfieši aicina katru, kas izlasa šo rakstu, iepazīties ar Mūzikas terapijas programmu www.muzikasterapija.lv, noskatīties materiālus no Dr. Hausa referāta Biedrības mājas lapā www.latviansociety.org, un ja iespējams ziedot naudu pēc mājas lapā uzdotajiem bankas rekvizītiem – kā ieguldījumu Latvijas cilvēkos, kas nonāks pareizajā vietā. 

Comments

 

The Philadelphia Society of Free Letts (The Latvian Society) 531 N. 7th Street • Philadelphia PA • 19123-3501 | (215) 922-9798

Powered by Wild Apricot Membership Software